Lietuvas jaunā valdība likusi noprast, ka stingrāk izvērtēs migrācijas jautājumus, un prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ierosinājis strādniekiem no citām valstīm piemērot stingrākus nosacījumus.
Nausēdas ierosinājums paredz, ka darbinieki no ārvalstīm saņems īstermiņa darb a atļaujas, kas būs derīgas divus gadus, un pēc tam šīm personām vismaz uz sešiem mēnešiem būs jāpamet Lietuva, pirms būs ļauts atgriezties. Lietuvā strādājošajiem ārzemniekiem nebūs arī tiesību pieprasīt ģimenes apvienošanu, tas ir, ņemt līdzi ģimeni, kamēr tiks strādāts Lietuvā.
Plāns jau izsaucis kritiku no juridiskajiem ekspertiem un uzņēmējiem, kas brīdinājuši, ka stingrāki ierobežojumi varētu pastiprināt darbaspēka trūkumu un kaitēt ekonomikai. Tajā pašā laikā drošības jomas amatpersonas norādīja, ka migrācijas ceļi reģionā kļuvuši par daļu no plašāka, ar Krieviju un Baltkrieviju saistīta, drošības izaicinājuma.
Lietuva 2021.gadā saskārās ar nopietnu migrācijas krīzi, un tūkstošiem migrantu šķērsoja vai centās šķērsot Lietuvas robežu ar Baltkrieviju. Eiropas Savienība to nodēvēja par Minskas atbalstītu spiediena kampaņu. Konservatīvā deputāte Agne Bilotaine (Agnė Bilotaitė), kura no 2020. līdz 2024.gadam bija Lietuvas iekšlietu ministre, sacīja, ka Lietuva bija pirmā, kas saskārās ar Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, un līdz ar to bija arī pirmā, kam bija jāpieņem lēmumi nestandarta situācijā.
Bilotaites vadībā Lietuva uz draudiem atbildēja, internējot vairākus tūkstošus personu, kas bija nelegāli iekļuvušas valstī,
atļāva robežsargiem aizraidīt migrantus, kas centās iekļūt no Baltkrievijas puses, un uz robežas izbūvēja žogu.
Arī Latvija saskārusies ar līdzīgiem izaicinājumiem. Šogad no Baltkrievijas Latvijā centušies nokļūt teju 8000 migrnatu, kas teju deviņas reizes vairāk nekā centušies iekļūt Lietuvā. Lietuvas Valsts robežsardzes komandiera vietnieks Antans Montvīds (Antanas Montvydas) sacīja, ka palielinātu spiedienu rada Latvijas nepabeigtā robežas infrastruktūra un robi robežas novērošanas sistēmās.
Migranti, kas iekļuvuši Latvijā, bieži cenšas caur Lietuvu doties tālāk uz Rietumeiropu. Pēdējo sešu mēnešu laikā Lietuvas varas iestādes aizturējušas apmēram 1200 personas, kas bijušas ceļā no Latvijas. Lietuvas jaunais iekšlietu ministrs Martīns Katelīns (Martynas Katelynas) neizslēdz iespēju, ka varētu tikt atjaunota robežkontrole ar Latviju, ja situācia neuzlabosies. Tomēr pret to iebilst gan Nausēda, gan premjerministrs Mindaugs Sinkevičs (Mindaugas Sinkevičius), jo tas apdraudētu Šengenas zonas brīvās pārvietošanās principus. Nausēda norādīja, ka 90% no problēmas nav saistīti ar Latviju, tādēļ Šengenas zonas iekšējās robežkontroles atjaunošana būtu kapitulācija migrācijas priekšā.
Diskusijas par migrāciju izgaismo arī pieaugošo spriedzi starp drošības apsvērumiem un darba tirgus prasībām.
Nausēdas galvenais drošība padomnnieks Deivids Matuļonis (Deividas Matulionis) pastāstīja, ka pašlaik Lietuvā ir ap 220 000 ārzemnieku, kas veido ap 7,7% no kopējās populācijas, radot spiedienu uz integrācijas sistēmu un veicinot sociālo spriedzi. Tikmēr jurists Skirmants Bikelis (Skirmantas Bikelis) kritizēja, viņaprāt, maldinošos argumentus, kas stāv aiz ierosinātajām izmaiņām. Viņš norādīja, ka Lietuvā dzīvojošo ārzemnieku skaits ir samērā stabils, un aicināja izvairīties no atsevišķu, izolētu incidentu izmantošanas, lai attaisnotu plašus ierobežojumus.
Uzņēmēji uzsvēra, ka migrantu atrašanās valstī ir svarīga, jo daudzi sektori saskaras ar ilgtermiņa darbaspēka trūkumu. Bikelis sacīja, ka darba devējiem jau desmit gadus ir vajadzīgi migranti, un Lietuvā ir darbi, ko vietējie nedara pat tad, ja par tiem maksā lielu algu.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2998314/lithuania-s-new-government-promises-to-be-tough-on-migration-but-are-concerns-justified
Lasiet arī: Baltijas valstis vienojas veidot kopīgas rezerves kritiskās infrastruktūras aizsardzībai
Lasiet arī: Skarbi, bet nepieciešami – Lietuva apsver iespēju ieviest robežkontroli ar Latviju