ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņojis, ka Irāna saņems ļoti smagus triecienus, ja tuvākajā laikā neatvērs Hormuza šaurumu satiksmei; tikmēr naftas cenas nokritušās cerībā uz jaunu vienošanos starp Vašingtonu un Teherānu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tramps draudus izteica pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio) un finanšu ministru Skotu Besentu (Scott Bessent), kuri abi informēja, ka sarunas virzās uz priekšu, un iespējama Hormuza šauruma atvēršana satiksmei jau šonedēļ.
Brenta jēlnaftas cena, izskanot ziņām par iespējamu satiksmes atjaunošanu, nokritās par gandrīz 5%, līdz 80 dolāriem par barelu. Tomēr iepriekšējo vienošanos izgāšanās novedusi pie nestabilas situācijas naftas tirgū, un patērētājiem cenas pieaug.
Tramps sacīja, ka norisinās ļoti labas diskusijas, un uzstāja, ka Irāna ļoti vēlas noslēgt vienošanos, kas izbeigtu piecus mēnešus ilgo karadarbību. ASV Centrālā pavēlniecība informēja, ka dienvidu ceļš caur Hormuza šaurumu joprojām ir atvērts satiksmei, un visi komerciālie kuģi var to izmantot. Arī Rubio norādīja, ka panākts progress sarunās ar Irānu un Omānu par kuģu izvešanu no Persijas līča. Viņš sacīja, ka gala vienošānās vēl nav noslēgta, bet cerot, ka tas drīz notiks.
Besents piebilda, ka tā varētu tikt panākt jau 5. augustā vai 6.augustā.
Kamēr ASV amatpersonas paziņojušas par sarunu progresu, joprojām nav skaidrs, kā potenciālā vienošanās varētu izpausties.
Irāna informējusi, ka tā nerisina sarunas ar amerikāņiem, un arī neplāno to darīt, tā vietā visas diskusijas notiek ar Omānu. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka sarunas ar Omānu par satiksmes organizēšanu Hormuza šaurumā virzās labi.
Tikmēr Katara, kas ir galvenā vidutāja starp Vašingtonu un Teherānu, informējusi, ka turpina centienus kopā ar citām valstīm, lai atrastu diplomātisku risinājumu kara izbeigšanai, bet atzina, ka pašlaik nav plānotas tiešas karojošo pušu sarunas.
Kamēr turpinās konflikts, ASV jau izlietojusi lielāko daļu tālās darbības raķešu krājuma.
Hormuza šaurums ir sarunu galvenais punkts. Pirms ASV un Izraēla ar triecieniem pēdējā februāra dienā aizsāka karu, pa Hormuza šaurumu no Persijas līča valstīm tika izvesta piektā daļa pasaulē nepieciešamās naftas un dabas gāzes. Irāna apturēja satiksmi šaurumā, savukārt ASV izveidoja jūras blokādi, neļaujot kuģiem pamest Irānas ostas. Savukārt 20.jūlijā hutiešu nemiernieki uzsāka Saūda Arābijas ostu blokādi Sarkanajā jūrā, un jūlija pēdējā nedēļā ziņots par uzbrukumiem kuģiem. 4.augustā ar raķetes triecienu nogremdēts kuģis, kas pārvietojās zem Indijas karoga. Analītiķi uzskata, ka draudi kuģiem, kas Tuvajos Austrumos pārvieto naftu, ir lielākie kopš kara sākuma.
Lasiet arī: “Hamas” apsver ieroču nolikšanu; vai Trampa miera plāns strādās?