Eiropas Komisijas paziņojusi, ka Eiropas Savienība ieņēmusi 1,4 miljardus eiro no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, un nodos tos Ukrainas rīcībā, raksta “Politico.”
EK informēja, ka kopš aktīvi ir iesaldēti, kopumā tie radījuši pelņu astoņu miljardu eiro apmērā, un šis ir jau piektais virspeļņas maksājums. Brisele norādīja, ka no pēdējā virspeļņas maksājuma 95% tiks novirzīti Ukrainas Aizņēmumu sadarbības mehānismam, ar kura palīdzību Kijiva atmaksā aizdevumus no ES un G7, savukārt atlikušie 5% nonāks Eiropas Miera fondā, lai atbalstītu Ukrainas svarīgākās militārās un aizsardzības vajadzības.
EK prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) uzsvēra, ka ik dienu tiek saņemtas jaunas ziņas par Krievijas pastrādātajām šausmām, un Krievijai ir jāmaksā par tās nesto iznīcību. Eiropa izmantošot ieņēmumus no Krievijas iesaldētjiem aktīviem, lai pārliecinātos, ka tas tiek izdarīts.
Līdz ar to ES nodod 1,4 miljardus eiro Ukrainas atbalstam, turpinot palīdzēt turēties pretī Krievijas nelikumīgajam karam.
Fod der Leienas izteikumi izskanējuši pēc viena no nāvējošākajiem Maskavas uzbrukumiem Kijivai šogad. Krievija ar ballistiskajām raķetēm un lidrobotiem veikusi triecienus pa dzīvojamajām ēkām, noliktavām un dzelzceļa staciju, nogalinot vismaz 17 un ievainojot 44 cilvēkus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 5.augustā sacīja, ka papildus sistēmas raķešu pārveršanai varētu būt izglābušas šīs dzīvības, un vainoja rietumus par kavēšanos pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādē.
Pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma ES iesaldēja vairāk nekā 210 miljardus eiro vērtus Krievijas Centrālās bankas aktīvus. Kopš 2024.gada aktīvus pārvaldošajām finanšu institūcijām ir jānodala aktīvu veidotā virspeļņa, ļaujot Briselei tos novirzīt Ukrainai, tajā pašā laikā neskarot noglabātās rezerves.
Lasiet arī: ES vienojusies par aizdevumu Ukrainai; iesaldētie Krievijas aktīvi pagaidām neskarti
Lasiet arī: Igaunijas vēstnieks NATO: Putins nedomā, ka viņa militārās iespējas ir beigušās