Laikā, kad Krievija jūlija nogalē veica vienu no lielākajiem uzbrukumiem Ukrainas rietumu daļai, Maskavas raķete nonāca Polijas gaisa telpā, un pēc tam nogāzās valsts teritorijā, tomēr Polijas reakcija bija atturīga.
Varšava nolēma nenotriekt raķeti, kamēr tā atradās Polijas gaisa telpā, norādot, ka netiek radīti tūlītēji draudi. Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka poļi bijuši gatavi pārtvert raķeti, ja tā virzīsies dziļāk valstī.
Lai gan eksperti no drošības viedokļa lēmumu saprot, viņi arī brīdināja, ka izlēmīgas atbildes trūkums šāda mēroga pārkāpumam rada bīstamu precedentu. Viņu skatījumā tas parāda, ka Krievija var izmantot NATO gaisa telpu savām operācijām un manevriem, un nesaskarties ar sekām.
Aviācijas eksperts Bohdans Dolince (Bohdan Dolintse) LRT sacīja, ka paziņojumi par gatavību notriekt raķetes, ja tās virzīsies tālāk neatrisina problēmu – Krievijas triecienu laikā tiek sistēmatiski pārkāptas to valstu gaisa telpas robežas, kuru drošību garantē NATO.
Varšava ir apstiprinājusi, ka Polijas austrumos ielidoja krievu raķete Kh-101
un tur arī uzsprāga. Par laimi, raķete nokrita neapdzīvotā vietā un neviens necieta. Dolince sacīja, ka šis ir vēl nepieredzēta mēroga starpgadījums NATO austrumu flangā.
Polijas amatpersonas uzsvēra, ka mērķis nav bijis Polijas teritorija. Tomēr tiek uzskatīts, ka vēl vismaz 12 no raķetēm, kas tajā naktī lidoja pār Rietumukrainu, varētu būt radījušais draudus Polijas gaisa telpai. Amerikāņu Kara pētījumu institūts (ISW) incidenta novērtējumā norādīja, ka izskatās – Krievijas raķešu un lidrobotu ielidošana NATO teritorijā uz Ukrainu mērķēto triecienu laikā ir risks, ko Kremlis uzskata par pieņemamu.
Briseles Austrumu flanga institūta direktors Pjotrs Vojke (Piotr Woyke) sacīja, ka, politiski skatoties, pareizā reakcija būtu bijusi raķeti notriekt, jo krievi saprot tikai spēku.
Starpgadījums izgaismojis trūkumus daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmā, ko veido Polija, un arī parādījis, ka NATO lēmumu pieņemšanas process no mērķa pamanīšanas līdz atļaujas došanai tā iznīcināšanai ir pārāk lēns, lai efektīvi cīnītos ar zemu lidojošām raķetēm.
Eksperti LRT sacīja, ka NATo austrumu flangam pašlaik būtu jākoncentrējas uz pretgaisa aizsardzības stiprināšanu,
veidojot blīvāku radaru tīklu, kas spētu pamanīt zemu lidojošus objektus, un nodrošinātu reāllaika radaru datu kopīgošanu starp Ukrainu un NATO. Tāpat jāveido mobilās vienības, lai pārtvertu lidrobotus un raķetes. Tas palīdzētu samazināt vajadzību izmantot dārgas zeme-gaiss tipa raķetes pret salīdzinoši lētiem lidrobotiem.
Varšava arī apstiprināja, ka ukraiņu iznīcinātāja pilots tonakt centies pārtvert raķeti, bet bijis psiests griezties atpakaļ, lai nepārkāptu Polijas gaisa telpas robežas. Ierobežojumi nav tikai formāli, jo pastāvētu risks, ka Polijas iznīcinātāji nejauši notriec ukraiņu lidmašīnu.
Notikušais raisījis jautājumus par to, vai NATO nevajadzētu pārdomāt austrumu flanga pretgaisa aizsardzības arhitektūru, dodot Ukrainai lielāku lomu, nekā tā spēlē tagad. ISW norādīja, ka NATO jāapsver iespējamās sarunas ar Ukrainu par pretgaisa aizsardzību kā daļa no pašaizsardzības pret Krievijas lidrobotu nonākšanu NATO gaisa telpā, neatkarīgi no tā, vai Maskava pārkāpj robežas ar nolūku vai nejauši.
Dolince sacīja, ka raķešu pārtveršana virs Ukrainas, neļaujot tām nonākt NATO teritorijā, būtu loģisks un praktisks solis.
Eksperti gan uzsvēra, ka šādi lēmumi jāpieņem aliansei kopā,
un galvenais šķērslis tam esot vienotas politiskās nostājas trūkums, ko savukārt savā labā izmanto Maskava.
NATO nesen paziņoja, ka Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija tiks pārveidota par pretgaisa aizsardzības misiju. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, ko tas nozīmēs praksē, un vai pārmaiņas nozīmēs arī pilnvaras notriekt raķetes, kas nonākušas NATO gaisa telpā.
Eksperti norādīja, ka jebkurš lidrobots un raķete NATO gaisa telpā ir jāuzskata par Krievijas taktiku izlūkošanā ar spēku. Tā Kremlis pārbauda NATO reakcijas laiku, tehniskās spējas un politisko gribu. Tajā pašā laikā Kremlis virza arī plašāku stratēģiju, cenšoties sēt šaubas par NATO spēju pasargāt alianses gaisa telpu un apdraudot vienotību jautājumā par turpmāko atbalstu Ukrainai. Vojke sacīja, ka tas padara stingru atbildi par absolūtu nepieciešamību. Viņš piebilda, ka nedrīkst izradīt vājumu provokāciju priekšā, jo tās kļūs arvien agresīvākas.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/3012179/russians-only-understand-force-did-poland-make-a-mistake
Lasiet arī: Polijas premjerministrs: Naktī nokritušo raķeti raidījusi Krievija