Šķelšanās labēji konservatīvajā partijā “Likums un taisnīgums” (PiS) ir notikums, ko centriskā un eiropeiski noskaņotā Donalda Tuska (Donald Tusk) valdība uzņēmusi priecīgi, bet nav skaidrs, vai notikušas uzlabos pašreizējā premjerministra izredzes vēlēšanās, raksta “Politico.”
“Politico” aptaujā “Poll of Polls” Tuska partija “Pilsoniskā koalīcija” ir vadībā, ar 32% vēlētāju atbalstu, savukārt PiS atbalsta 21% Polijas vēlētāju. Tiesa, aptaujas rezultāti neparāda pilnīgu vēlēšanu dinamikas ainu. Visas labējās partijas kopā tik unb tā varētu izveidot vairākumu, bet tikai tad, ja spēs pēc nākamgad plānotajām vēlēšanām vienoties par koalīciju. Tikmēr trīs no četriem Tuska koalīcijas partneriem varētu netikt pāri 5% barjerai, kas jāpārvar, lai iekļūtu parlamentā.
Varšavas Universitātes politiskā zinātniece Renata Mjenkovska-Norkiene (Renata Mieńkowska-Norkiene) sacīja, ka Tuska izredzes uzvarēt vēlēšanās ir tālu no skaidrām. Tajā pašā laikā bijušā Polijas premjerministra Mateuša Moravecka (Mateusz Morawiecki) aiziešana no PiS sarežģījusi spēku līdzsvaru labējo pusē. Varas groži PiS roās atradās no 2015. līdz 2023.gadam, bet jūlijā Moraveckis partiju pameta, līdzi paņemot vēl 40 deputātus.
Nesaskaņas starp Moravecki un PiS dibinātāju un līderi Jaroslavu Kačiņski (Jarosław Kaczyński) bija ieguvušas dzēlīgus toņus. Moraveckis kritizējis paša valdības lēmumus par pandēmijas laika ierobežojumiem un centienus padarīt stingrākus likumus par abortiem. Jo īpaši abortu jautājums raisīja plašus protestus, un atbalsts partijai strauji kritās. Moraveckis Polijā populārajā vietnes “YouTube” raidījumā “Rymanowski Live” sacīja, ka pats ir pret abortiem, bet uzskatīja, ka likuma pastiprināšana novedīs pie reitingu katastrofas, un viņam diemžēl bijusi taisnība.
Tagad bijušais premjerministrs cenšas veidot mērenāku, centriski labēju partiju,
kas koncentrējas uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Viņš sacīja, ka Polijai šodien nevajag nolaisties līdz ideoloģiskiem strīdiem. Tajā pašā laikā Moraveckis izslēdzis iespēju, ka varētu veidot koalīciju ar Tusku.
Kačiņskis atbildējis, apšaubot gan Moravecka lojalitāti, gan veselo saprātu. Viņš sacīja, ka Moravecka pēdējie izteikumi skaidri parādot, ka ienaidnieks ir nevis Tusks, bet gan Kačiņskis un PiS, un bijušais premjerministrs nav gluži savā prātā. 7.augustā Kačiņskis iebēra sāli brūcēs, vietnē “X” nosodot uz meliem, manipulācijām un mājieniem balstītus uzbrukumus, ko veicot cilvēki, kas reiz izlikušies, ka vēlas būt daļa no PiS, bet tagad atšķēlušies no partijas.
Tikmēr Tusks sacīja, ka ar prieku vēro notiekošo.
Lai gan Tuska partija un PiS vairāk nekā divas desmitgades uz maiņām ir vadījušās valsti, pašreizējā politiskā aina ir sarežģītāka. Galēji labējā flangā par vēlētāju atbalstu cīnās divas partijas – libertāristu partija “Konfederācija” (14% vēlētāju atbalsts) un antisemītisko ekstrēmistu “Polijas Kroņa konfederācija” (11% atbalsts). Abas partijas cīnās savās starpā, un arī ar PiS.
Politikas eksperti brīdinājuši, ka
Tuskam nevajadzētu paļauties uz to, ka škelšanās PiS rindās nāks viņam par labu.
Mjenkovska-Norkiene sacīja, ka Kačiņska un Moravecka partijas varētu atsevišķi piesaistīt plašāku vēlētāju loku nekā esot viena partija, savukārt Tuska izredzes balstās uz koalīcijas vājāko partiju sniegumu vēlēšanās. Viņa piebilda, ka Moravecka partija varētu piesaistīt šo partiju konservatīvākos vēlētājus.
Žešovas Universitātes politikas zinātniece Anna Sjevjerska-Kmaja (Anna Siewierska-Chmaj) norādīja, ka Tuska koalīcijai nevajadzētu paļauties tikai uz to, ka tās pretinieki paši sevi aprīs, un tā vieta vajadzētu vasaras brīvdienas veltīt politiskā vēstījuma maiņai. Daudziem vēlētājiem apnicis rezultātu trūkums valdības darbā (un nav būtiski, ka tam daļēji pamatā PiS atbalstītā Polijas prezidenta Karola Navrocka (Karol Nawrocki) veto daudziem likumiem). Zinātniece sacīja, ka iepriekšējā “mēs pret PiS” stratēģija vairs nedarbosies.