Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) Spānijai pārmetis migrācijas politikas vājināšanu un apšaubījis Eiropas Savienības (ES) solidaritātes palīdzību krīzes gadījumā, liecina vēstules teksts, kas adresēts Spānijas iekšlietu ministram Fernando Grande-Marlaskam.
Vēstuli aģentūrai LETA atsūtīja Iekšlietu ministrijas pārstāvji, norādot, ka saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu ir pieļauta šī gada 3. augustā Spānijas iekšlietu ministram nosūtītās vēstules publiskošana.
Vienlaikus ministrijas pārstāvji norādīja, ka vēstule ir uzskatāma par amatpersonu savstarpējo darba saziņu, nevis par komunikācijas materiālu, un aicināja šo kontekstu ņemt vērā.
Dombrava vēstulē kritizējis Spānijas migrācijas politiku pēc masveida migrantu ierašanās Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā. Politiķis norādījis, ka Spānija ar saviem lēmumiem esot vājinājusi ārējās robežas aizsardzību un radījusi riskus visai Šengenas zonai.
“Spānijas lēmums legalizēt vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, kuri valstī atrodas bez dokumentiem, radījis pievilkšanas faktoru, ko dažu dienu laikā izmantojuši cilvēku kontrabandas tīkli,” spriež Dombrava. Papildu stimulu cilvēkiem doties uz Spāniju, pēc viņa teiktā, radījusi arī Spānijas Augstākās tiesas 8. jūlija lēmuma “sagrozītā un nepatiesā” interpretācija.
Latvijas iekšlietu ministrs arī norādījis, ka Spānija nevarot vienpusēji vājināt savas ārējās robežas aizsardzību un sagaidīt, ka pārējās ES valstis bez iebildumiem uzņemsies šādas politikas sekas.
Vēstulē Dombrava pievērsies arī ES Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānismam. Viņš apšauba, vai Spānijai būtu jāsaņem citu dalībvalstu finansiāls, personāla vai pārvietošanas atbalsts, ja to atzīst par valsti, kas atrodas migrācijas spiediena situācijā.
Dombrava raksta, ka Latvijai un citām ārējās robežas valstīm būtu grūti pieņemt solidaritātes mehānisma izmantošanu situācijā, kurā pašas Spānijas politiskie un juridiskie lēmumi, pēc viņa vērtējuma, būtiski veicinājuši krīzes rašanos.
“Solidaritāte tika izveidota kā pretēja puse stingrai nacionālajai atbildībai, nevis kā apdrošināšanas polise pret pašu politisko lēmumu sekām,” uzsver Dombrava.
Dombrava arī norāda, ka pēc notikumiem Seūtā nav izveidojusies koordinēta Eiropas reakcija, kā piemēru minot Itālijas rīcību un Francijas pastiprinātās robežkontroles.
Latvijas ministrs aicina arī izvērtēt, vai Marokas iestādes nav veicinājušas vai pieļāvušas koordinētu migrantu mobilizāciju uz Seutu. Ja trešā valsts migrantus izmanto kā spiediena instrumentu pret kādu ES dalībvalsti, Dombravas ieskatā tas būtu jāuzskata par hibrīduzbrukumu visai ES.
Vēstulē salīdzināta šāda iespējamā rīcība ar Baltkrievijas īstenoto migrācijas instrumentalizāciju uz Latvijas un citu ES dalībvalstu robežām. Dombrava norāda, ka ES nevajadzētu austrumos un dienvidos piemērot atšķirīgus standartus.
Vienlaikus Latvijas ministrs Spānijai piedāvājis Latvijas pieredzi robežas aizsardzībā. Latvija būtu gatava palīdzēt ar personālu, procedūrām un tehniskām konsultācijām, tostarp Seutā un Meliljā, viņš teicis vēstulē.
Dombrava vēstulē uzsver, ka notikumi Seutā vairs nav tikai Spānijas un Marokas divpusējs jautājums, bet skar visu Šengenas telpu un ES ārējās robežas aizsardzības sistēmas uzticamību.
Kā ziņots, Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā neoficiāla informācija, ko snieguši uzticami avoti, liecina, ka spāņi par Latvijas iekšlietu ministra vēstuli pauduši sarūgtinājumu. Vēstules tonis bijis augstprātīgs, un Spānija aiz slēgtām durvīm norādījusi – kamēr tās karavīri aizstāv Latviju, Latvija izvēlas uzbrukt Spānijai laikā, kad spāņi paši pakļauti imigrantu uzbrukumiem.
Savukārt premjers Andris Kulbergs (AS) aizrādījis iekšlietu ministram, ka turpmāk, sazinoties ar ārvalstīm, saturs jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju, vēstīja LTV.
Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizvadītajā nedēļā žurnālistiem uzsvēra, ka jautājums par iekšlietu ministra vēstuli Spānijai ir slēdzams.
Rinkēvičs atgādināja, ka Latviju ārpolitiski bez īpaša pilnvarojuma pārstāv trīs amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Viņš atzina, ka ir daudz jautājumu, uz kuriem ir jāreaģē strauji, taču sadarbības mehānismu, kāds ir izveidots starp Valsts prezidenta institūciju, Saeimu un Ministru kabinetu, Rinkēvičs atzina par labu.
Valsts prezidents sacīja, ka premjeram bijusi saruna ar iekšlietu ministru un, viņaprāt, nākotnē būs redzama koordinētāka politika. Viņš arī atzīmēja, ka uz iekšlietu ministra vēstuli var skatīties gan kā uz ārpolitikas vēstuli, gan kā uz nozares politiku, jo ES iekšlietu jautājumi tiek koordinēti.
“Gribu apliecināt, ka Latvija ir solidāra ar Spāniju. Politiski mēs esam gatavi palīdzēt visos iespējamos veidos. Mēs esam pateicīgi Spānijai par tās karavīru dalību NATO Daudznacionālajā brigādē Latvijā,” teica Rinkēvičs.
Pirms pāris nedēļām Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā masveidā ieradās nelegālie imigranti. Spānijas iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska paziņoja, ka Seutā, pilsētā ar 85 000 iedzīvotāju, bija ieceļojuši 72 000 nelegālo imigrantu. Vismaz 72 migranti gāja bojā, mēģinot nokļūt Seutā.
Lielākā daļa no viņiem kopš tā laika ir atstājuši Seutu un atgriezušies Marokā, taču incidents izraisīja spriedzi starp Madridi un vairākiem citiem Eiropas partneriem.
Lasiet arī:
Poļi par savu eksistenci ir parādā Staļinam, paziņo Zaharova, uzbrūkot Navrockim
Potera fani panāk elektrolīnijas pārvirzīšanu no mājas elfa Dobija kapa vietas
Trampa administrācija plāno izsludināt rīkojumu par vakcīnām un autismu
Pirms Loki lomas spēlēja ziloņa kāju: septiņi maz zināmi fakti par Tomu Hidlstonu
Premjers Šleseru vērtē pozitīvi, bet saredz riskus sadarbībai ar LPV