Tiek ziņots, ka Ukraina veikusi pamatīgus triecienus krievu Novorosijskas ostai, sabojājot divus graudu eksporta termināļus, un trāpījusi arī pēdējai lielajai Maskavas flotes bāzei pie Melnās jūras, raksta britu raidorganizācija BBC.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis sacīja, ka Kijiva unikālā operācijā pret krievu bāzi vērsusi raķetes, iznīcinātājus un jūras robotus, bet neminēja triecienus pa graudu termināļiem. Ukrainas armija vēlāk ziņoja, ka trāpīts četriem Krievijas kara kuģiem, to vidū divām fregatēm. Krievija notikušo vēl nav komentējusi, bet Zelenskis sociālajos tīklos rakstīja, ka, kamēr vien turpināsies agresija pret Ukrainu, okupantu flote un tās infrastruktūra nebūs drošībā.
Lielākā daļa krievu Melnās jūras flotes pēc Sevastopoles atstāšanas atrodas Novorosijskā, kas ir viena no lielākajām Krievijas ostām. Sevastopoli anektētajā Krimas pussalā krievi bija spiesti pamest, kad Ukrainas spēku uzbrukumi kļuva arvien spēcīgāki.
Intervijā CNN Zelenskis sacīja, ka Ukrainai nepieciešama desmitā daļa no pašreizējiem ASV pārtvērējraķešu krājumiem, lai apturētu visus Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumus. Viņš piebilda, ka 5% no krājumiem ļautu Ukrainai pārdzīvot ziemu, un norādīja, ka šogad Ukraina saņēmusi divarpus reizes mazāk pārtvērēju nekā 2025.gadā, kamēr Krievija uz kaimiņvalsti raida divreiz vairāk raķešu.
Liels graudu eksporta uzņēmums krievu ziņu aģentūrai TASS apstiprināja, ka 12.augusta triecienos trāpīts tā graudu terminālim, un vēl kāds uzņēmums par to informēja ziņu aģentūru “Reuters” un krievu mediju RBK.
Krievijas Zemkopības ministrija trešdien ziņoja, ka cenšas novirzīt graudu eksportu uz Baltijas jūru un Kaspijas jūru,
kā arī pa sauszemes ceļiem. Ministrija neatsaucās uz ukraiņu veiktajiem triecieniem, bet sacīja, ka ņem vērā “aktuālos loģistikas ierobežojumus.”
Novorosijskā, pēc tam, kad ar lidroboti trāpījuši mērķiem ostas apkārtnē un bojājuši cauruļvadus, apturot ūdensapgādi, 12.augustā izsludināta ārkārtas situācija. Citviet Krasnodaras apgabalā naktī ielidojuši simtiem lidrobotu, bojājot vairākus desmiktus ēku.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova 12.augustā apsūdzēja Ukrainu par triecieniem pa krievu graudu eksporta un lauksaimniecības infrastruktūru, kas strauji ceļot pārtikas cenas pasaulē un draud ar graudu trūkumu. Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka Krievija turpinās triecienus pa objektiem, ko Ukrainas armija izmantojot, lai traucētu navigāciju Melnajā jūrā, līdz draudi būs pilnīgi iznīcināti.
Bažas par Krievijas iebrukuma izraisītu pārtikas trūkumu pasaulē virmo jau kopš 2022.gada. Ukraina un Krievija veido nozīmīgu globālās graudu tirdzniecības daļu, apgādājot pircējus Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un daļā Āzijas.
Lasiet arī: Zelenskis: Krievija uzbrukumiem Ukrainai izmanto ziemeļkorejiešu raķetes