Francijas vides ministre Monika Barbo (Monique Barbut) dalījusies ar aplēsēm, ka vasara, kas bijusi karstākā Francijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē valstij varētu izmaksāt pat 10 – 15 miljardus eiro jeb 0,5% no IKP, raksta “Politico.”
Barbo sacīja, ka sākotnējnie aprēķini (ko viņa aicināa uztvert ļoti uzmanīgi) ir balstīti uz Francijas oficiālās statistikas aģentūras “Insee” datu par ar karstumu saistītām izmaksām ekstrapolāciju. Viņa piebilda, ka skaitlis var pieaugt, ņemot vērā, ka daudzviet Francijā karstums turpinās, un gaisa temperatūra pārsniedz ierasti vidējo šajā gadalaikā. Jūlija vidū brīdinājums par izteiktu sausumu bija spēkā 85% valsts teritorijas.
Ministre norādīja, ka mežu ugunsgrēki un lauksaimniecības ražas samazināšanās veido lielāko izmaksu daļu,
un brīdināja, ka tās varētu turpināt pieaugt arī nākotnē, ja valdība nespēs ieviest politikas izmaiņas, kas vērstas uz klimata pārmaiņu radītās ietekmes mazināšanu.
Saskaņā ar “Insee” pieejamajiem datiem, līdz šim karstākajā vasarā 2003.gadā, kad Franciju augustā skāra ekstrēms karstuma vilnis, graudu raža samazinājās par 22%, savukārt vīna ražošana saruka par 9%. Eiropas Centrālās bankas 2025.gada pārskatā secināts, ka reģioni, kurus skāruši karstuma viļņi un sausums, atstājuši ievērojamu iespaidu uz Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem.
Lasiet arī: Tehnoloģijas pret ugunsgrēkiem – vai tās var aizvietot cilvēkus?