Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” obligāciju turētāji pirmdien atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, liecina aviokompānijas paziņojums biržai “Euronext Dublin”.
Paziņojumā biržai teikts, ka sapulcē bija pārstāvēti obligāciju turētāji, kuriem pieder vairāk nekā 25% no obligāciju kopējās pamatsummas. No tiem vairāk nekā 75% no obligāciju turētājiem, kas balsoja, balsoja par katru no papildu paziņojumā aprakstītajiem lēmumiem.
Obligāciju turētāji sanāksmē atbalstīja obligāciju procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju. Proti, attiecīgie procentu maksājumi tiks pieskaitīti obligāciju pamatsummai, nevis izmaksāti naudā, ievērojot grozītās obligāciju dokumentācijas noteikumus.
Obligāciju procentu maksājumi tiek veikti katru gadu ceturkšņa beigās 13,775 miljonu eiro apmērā – attiecīgi 14. februārī, 14. maijā, 14. augustā un 14. novembrī.
Tāpat obligacionāri atbalstīja pagaidu atbrīvojumu no obligācijās noteiktās minimālās likviditātes prasības līdz 2026. gada 14. novembrim, kā arī pagaidu atbrīvojumu no noteiktām prasībām attiecībā uz obligāciju apkalpošanas rezerves kontu. Atbalstītas arī izmaiņas atsevišķos paziņošanas termiņos un kvoruma prasībās turpmākajām obligāciju turētāju sapulcēm.
Ņemot vērā “airBaltic” izstrādāto biznesa plānu, kompānija no obligāciju turētājiem plāno piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, daļu no esošajām obligācijām pārvēršot kapitāldaļās. Pirmdienas sapulcē obligāciju turētāji vēl nelēma par pagaidu finansējumu.
“airBaltic” norāda, ka pirmdien atbalstītie lēmumi sniedz “airBaltic” papildu elastību, lai atbalstītu uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanu un turpinātu darbu pie pagaidu finansējuma piesaistes.
Lidsabiedrībā norāda, ka šo pasākumu mērķis ir pilnveidot uzņēmuma likviditāti un nodrošināt stabilu pamatu tā turpmākajai darbībai, kamēr “airBaltic” ar galvenajām ieinteresētajām pusēm strādā pie vienošanās par pagaidu finansējuma nosacījumiem. Pārskatītais biznesa plāns paredz stiprināt uzņēmuma finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā, koncentrējot maršrutu tīklu ap Rīgu kā lidsabiedrības galveno bāzi, optimizējot “Airbus A220-300” flotes apmēru un lidmašīnu izmantošanu, kā arī veidojot strukturāli zemāku izmaksu bāzi.
“airBaltic” min, ka šajā kopsapulcē obligāciju turētāji nebalsoja par pagaidu finansējuma piesaisti vai tā nosacījumiem, jo šis jautājums nebija iekļauts pirmdienas kopsapulces darba kārtībā, par ko visi obligāciju turētāji tika iepriekš informēti. Pagaidu finansējuma nosacījumi joprojām tiek izstrādāti, un papildu informācija obligāciju turētājiem tiks sniegta atsevišķi, tiklīdz tā būs pieejama.
Lidsabiedrībā uzsver, ka apstiprinātie lēmumi nodrošina “airBaltic” darbības nepārtrauktību, un lidojumu programma tiek īstenota pilnā apmērā un atbilstoši grafikam, tādējādi pasažieri var veikt rezervācijas turpmākajiem ceļojumiem. Pieņemtos grozījumus ieviesīs ar attiecīgām izmaiņām obligāciju emisijas pamatdokumentos.
“airBaltic” 2024. gadā emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā. Tādējādi Latviju sapulcē pārstāvēja Valsts kase.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz “airBaltic” finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.
Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā plānots pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.
Valdība konceptuāli atbalstīja arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām. “airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.