“Rail Baltica” jautājumā Latvijai jānoņem “rozā” jeb “[kādrizējā satiksmes ministra Kaspara] Briškena (P) brilles” un reālistiski jāvērtē, ko valsts spēj uzbūvēt, intervijā aģentūras LETA raidierakstā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” sacīja “Jaunās Vienotības” (JV) premjera amata kandidāts, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
“Es varu šodien pateikt, ka 2030. gadā tas projekts netiks realizēts. Tur nav šaubu,” sacīja Ašeradens. Viņaprāt, Latvijai kopā ar Igauniju un Lietuvu jāvienojas par minimālo un finansiāli īstenojamo projekta variantu.
Politiķis pieļāva, ka izmaksu samazināšanai būtu jāpārskata arī sākotnēji paredzētais vilciena ātrums. “Es domāju, ka arī 180 kilometri stundā Baltijas dzelzceļam būtu ļoti labs risinājums,” teica Ašeradens. Jo lielāks paredzētais ātrums, jo dārgāka esot infrastruktūras izbūve.
Ašeradens stāstīja, ka par projekta finansiālo problēmu mērogu finanšu ministra amatā sapratis pēc toreizējā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (NA) vizītes. “Viņš ieradās pie manis un teica: ziniet, te kaut kas nav labi ar izmaksām, mums vajag piecus miljardus. Tad vismaz es kā finanšu ministrs sapratu, ka situācija galīgi vairs nav laba,” sacīja politiķis.
Pēc Ašeradena teiktā, iepriekšējais valdības līmenī apstiprinātais projekta izmaksu novērtējums Latvijas daļai bijis aptuveni 1,7 miljardi eiro. Ministri neesot nākuši uz valdību ar pilnu informāciju par projekta sadārdzinājumu.
Ašeradens pieļāva, ka atsevišķi satiksmes ministri slēpuši patieso izmaksu pieaugumu, lai projekts varētu turpināties.
Viņš šajā kontekstā minēja bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu, kā arī pauda aizdomas, ka informācija tikusi noklusēta arī vēlāk.
Bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka “Rail Baltica” pašreizējā izmaksu apjomā Latvija nevar atļauties. Tomēr atteikšanos no projekta viņš neatbalsta, jo savienojums ar Eiropas dzelzceļa sistēmu ir Latvijas drošības un attīstības interesēs.
Ašeradens norādīja, ka pašlaik iespējami divi scenāriji – projektu pārtraukt vai turpināt ar būtiski zemākām izmaksām. Viņaprāt, pareizā izvēle būtu otrais variants.
Uz jautājumu, kad Latvijas iedzīvotāji reāli varētu sākt izmantot jauno dzelzceļa līniju, Ašeradens konkrētu termiņu nenosauca. “Es domāju, ka pēc gada varēs atbildēt uz šo jautājumu,” viņš sacīja.