Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) koalīcijā virza imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu, kas cita starpā paredz kvotas trešo valstu pilsoņiem.
Plāns izstrādāts, balstoties uz secinājumiem, kurus izdarījusi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par imigrācijas jautājumiem. To savulaik vadīja Dombrava, un tās gala ziņojumā tika iekļautas aptuveni 100 rekomendācijas imigrācijas politikas un tās kontroles pilnveidošanai, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Marija Luīze Ratniece.
Tagad, esot iekšlietu ministra amatā, Dombrava ir virzījis šo Saeimas rekomendāciju ieviešanu praksē. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām ir sagatavojusi konkrētu pasākumu plānu, kas atbilst arī valdības deklarācijā noteiktajam. Pirmdien plānu paredzēts skatīt koalīcijas sadarbības sanāksmē, lai pēc tam virzītu iekļaušanai Ministru kabineta darba kārtībā.
“Vēl strādājot Saeimā, parlamentārās izmeklēšanas komisijā identificējām virkni problēmu Latvijas imigrācijas sistēmā un sagatavojām konkrētas rekomendācijas to novēršanai. Tagad šīm rekomendācijām ir jāpārvēršas konkrētos lēmumos. Plāns paredz trešo valstu valstspiederīgo kvotas, stingrākas prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, kā arī daudz stingrāku kontroli nodarbinātības un uzturēšanās jomā,” norādījis iekšlietu ministrs.
Viens no būtiskākajiem plāna punktiem paredz noteikt trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas var ieceļot un uzturēties Latvijā,
tādējādi valstij iegūstot lielāku kontroli pār imigrācijas apjomu.
Vienlaikus paredzēts ierobežot trešo valstu pilsoņu iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajiem, saglabājot objektīvi pamatotus izņēmumus, kā arī ierobežot negodprātīgu starpniekfirmu izmantošanu ārvalstnieku nodarbināšanā. Paredzēts ierobežot ārvalstnieku darbību tādās platformās kā “Bolt” un “Wolt”, pastiprinot personu identitātes un tiesību strādāt pārbaudes, kā arī ierobežojot iespēju platformās darboties personām, kurām nav atbilstoša tiesiskā pamata nodarbinātībai Latvijā.
Plānā paredzēti stingrāki nosacījumi trešo valstu studentu uzņemšanai, studiju apmeklējumam un kopējam īpatsvaram Latvijas augstskolās.
Vienlaikus paredzēts pastiprināt pašu augstskolu atbildību par pārkāpumiem trešo valstu studentu uzaicināšanā. Kā viena no sankcijām par būtiskiem pārkāpumiem paredzēta iespēja anulēt akreditāciju. Tāpat paredzēts aizliegt slēgt rekrutēšanas līgumus ar studentu piesaistes aģentūrām par trešo valstu studentu piesaisti, izņemot NATO un OECD dalībvalstu pilsoņu piesaisti.
Plānā paredzēts noteikt, ka patvēruma meklētājiem ir regulāri jāreģistrējas, nosakot sodu par noteikumu neievērošanu. Patvaļīgas prombūtnes gadījumā paredzēts anulēt patvēruma pieprasījumu un izraidīt personu no valsts. Plāns paredz arī regulārus reidus.
Lai palielinātu Valsts robežsardzes kapacitāti, plānā paredzēta arī Valsts aizsardzības dienesta ieviešana Valsts robežsardzē.
LETA jau rakstīja, ka valdības lēmuma projekts paredz atbalstīt ziņojumā paustos priekšlikumus un risinājumus, un visām par pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada oktobrim jāziņo Iekšlietu ministrijai par progresu pasākumu izpildē. Savukārt ministrija līdz nākamā gada decembrim iesniegs valdībā ziņojumu par pasākumu izpildes gaitu.
Plāns paredz sagatavot grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par apzinātu fiziska vai informatīva rakstura atbalsta sniegšanu ārvalstij vai tās interesēs migrācijas instrumentalizācijas un citu hibrīdapdraudējumu īstenošanā pret Latviju.
Tāpat paredzēts izvērtēt iespēju slēgt tiesiskās palīdzības līgumus ar valstīm, no kurām nāk vislielākās migrācijas plūsmas un ar kuru valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā ir saistīti ievērojami dokumentu viltojumu riski.
Vienlaikus paredzēts izvērtēt iespēju noteikt patvēruma meklētājiem pienākumu regulāri reģistrēties, ja tie uzturas ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, nosakot sodu par noteikumu neievērošanu, kā arī patvaļīgas prombūtnes gadījumos anulēt patvēruma meklētāja statusa pieprasījumu un izraidīt personu no valsts.
Plāns paredz Rīgas lidostai, kā arī starptautiskajiem sauszemes un jūras pasažieru pārvadātājiem jaunas drošības pārbaudes, lai pārliecinātos, vai netiek izmantotas biļetes, kuras ir reģistrētas uz citas personas vārda, veicot personu apliecinošu dokumentu un reģistrētās biļetes salīdzināšanu.
Attiecībā uz studentiem paredzēts precizēt Latvijas augstākās izglītības eksporta stratēģijas mērķus, lai novērstu pretrunas ar nacionālās drošības apsvērumiem. Tas nozīmē definēt studentu piesaistes mērķa valstis, noteikt stingrus personu kvalificēšanās studijām Latvijas augstskolās kritērijus, kā arī nostiprināt datos balstītu trešo valstu studentu uzraudzību studiju laikā un informētību par šo studentu gaitām pēc Latvijas augstskolas absolvēšanas.
Plāns paredz sagatavot grozījumus Augstskolu likumā, nosakot pienākumu ārvalstu studentiem apmeklēt studijas vismaz 70% apmērā
un paredzot, ka no augstskolas ir atskaitāmi studenti, kuri mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši vairāk nekā trīs dienas.
Vienlaikus iecerēts izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nosakot ierobežojumus ārvalstu studentu īpatsvaram Latvijas augstskolās, paredzot, ka tas nepārsniedz 50% no kopējā studējošo skaita, kā arī nosakot ierobežojumus trešo valstu studentu īpatsvaram ārvalstu studentu kopskaitā.
Tāpat iecerēts veikt grozījumus tiesību aktos attiecībā uz ārvalstu studentu uzņemšanas prasībām, nosakot, ka trešo valstu studentu vērtējums nevienā priekšmetā pirms iestāšanās Latvijas augstskolās nedrīkstētu būt zem astoņām ballēm.
Ziņojumā rosināts izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot iespēju anulēt izglītības iestādes akreditāciju par būtiskiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar ārvalstu studentu uzņemšanu un uzturēšanās nosacījumu ievērošanu.
Plānā rosināts izstrādāt Latvijā nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo darba laika uzskaites sistēmu, saskaņā ar kuru gan darbinieka uzaicinātājam, gan uzaicinātajam darbiniekam ir jānodrošina darba stundu reģistrēšana.
Tāpat nepieciešams izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkos var uzaicināt tikai uzņēmums, kurā darbinieks veiks faktisko darbību.
Vienlaikus iecerēts izstrādāt un ieviest mehānismu pastiprinātai to uzņēmumu kontrolei, kuri veic ārvalstu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus.
Plāns arī paredz veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, nosakot trešo valstu valstspiederīgajiem pienākumu iegūt autovadītāja tiesības Eiropas Savienībā gadījumos, ja autovadītāja tiesības ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai Eiropas Savienībā reģistrētā uzņēmumā.
Tāpat paredzēts ieviest mehānismus uzaicināto trešo valstu autovadītāju faktisko braukšanas prasmju pārbaudei neatkarīgi no to trešajās valstīs iegūtajām autovadītāja tiesībām.