Nacionālā apvienība (NA) prasīs Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS) skaidrojumus par iebildumiem imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānam, aģentūrai LETA pauda NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Butāns.
Kā izteicās politiķis, NA nākusi šajā koalīcijā strādāt, un imigrācijas ierobežošana ir viena no NA prioritātēm. “Tāpēc arī panācām, ka tas tiek nostiprināts gan valdības deklarācijā, gan rīcības plānā,” teica Butāns. “Tagad šādi pēkšņi emocionāli iebildumi liek domāt par šauru ekonomisku grupu interesēm vai atsevišķu politiķu nevēlēšanos rīcības plānu pildīt, kas mums ir nepieņemami, tāpēc prasīsim premjeram skaidrojumus,” teica Butāns.
Deputāts norādīja, ka par skaidrojuma formātu NA vēl lems, bet noteikti aicinās premjeru savu pozīciju skaidrot klātienes sarunā.
Atbildot uz jautājumu, vai NA turpinās darbu koalīcijā, Butāns norādīja, ka NA joprojām cer, ka iespējams vienoties par imigrācijas ierobežošanu. “Tāpēc gribam gūt pārliecību, ka premjers nav pārdomājis, ka šauras ekonomiskās grupas nav ietekmējušas valdības rīcībspēju un līdz ar to patlaban nav dienaskārtībā par ko vairāk,” izteicās politiķis.
Kā aģentūru LETA informēja NA, valdības apstiprinātais rīcības plāns paredz Iekšlietu ministrijai (IeM) uzdevumu izstrādāt imigrācijas ierobežošanas plānu, tostarp ietverot iepriekš Jāņa Dombravas (NA) vadītās Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumus par nepieciešamajiem risinājumiem imigrācijas regulējumā un institūciju darbā.
NA uzskata, ka imigrācijas politikas jautājumi ir tieši saistīti ar Latvijas drošību. Ja valdība ir noteikusi konkrētu uzdevumu ar noteiktu izpildes termiņu un tā izpildei ir sagatavots dokuments, nav pieļaujams tā izskatīšanu bez skaidra pamatojuma atlikt, norāda NA.
Vienlaikus NA norāda, ka Ministru prezidenta publiski paustā informācija par IeM sagatavotā dokumenta saskaņošanas gaitu neatbilst faktiskajai situācijai. Imigrācijas ierobežošanas plāns tiesību aktu portālā ir pieejams saskaņošanai kopš 24. jūlija. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka dokuments nav bijis pienācīgā saskaņošanas procesā, pauž NA.
NA Saeimas frakcija aicinās Ministru prezidentu uz sarunu, lai noskaidrotu valdības vadītāja nostāju un gūtu apstiprinājumu, ka imigrācijas ierobežošanai nepieciešamo lēmumu pieņemšana turpmāk netiks atlikta. Vienlaikus NA aicinās Ministru prezidentu uz cieņpilnu un korektu komunikāciju, īpaši jautājumos, kas skar valdības ministru darbu un valstij būtiskus jautājumus, atzīmē politiskais spēks.
Kā ziņots, Ministru prezidents Kulbergs NA piedāvātajam imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānam sociālajos tīklos veltījis ļoti asus un kritiskus vērtējumus.
Kulbergs ierakstā “X” koalīcijā iesniegto piedāvājumu nodēvējis par iekšlietu ministra Dombravas “imitētu migrantu cīņu”, bet NA aktivitātes imigrācijas ierobežošanas jomā kopumā – par “niķīga bērnudārznieka histēriju”.
Kulbergs spriež, ka Dombravam neesot svarīgs reāls rezultāts migrācijas ierobežošanā, bet gan “skaļa un bezjēdzīga bļaustīšanās”, ar kuru tiekot “muļķoti pašu vēlētāji”.
Premjers kritizē, ka Dombrava neesot sapratis, ko nozīmē būt ministram, jo virzījis valdībā pilnībā nesaskaņotu dokumentu. Dombravas iesniegtais dokuments neesot saskaņots ar 14 institūcijām – ne dažādām ministrijām, ne uzņēmējiem. “Vienkārši atnākt, iemest valdībā dokumentu un pēc tam paziņot, ka “visi ir pret imigrācijas apkarošanu”, ir trula, lēta un populistiska vēlētāju makšķerēšana bez jebkāda pamata,” Dombravas darbu novērtējis premjers.
Koalīcijas partiju sanāksmē pirmdien politiskie spēki vienojušies, ka dokuments ir jāsaskaņo, un piektdien, 4. septembrī, tiks organizēta īpaša politiskā sēde, lai vienotos par tā saturu.
Ministru prezidenta skatījumā, iebildumi pret NA piedāvāto plānu nav formāli, bet gan būtiski, piemēram, Dombrava “pēkšņi ir iedomājies vērsties tiesā pret diviem Eiropas Komisijas komisāriem un rosināt grozījumus ES direktīvā”. “Iekšlietu ministrs nevar vienkārši apiet visas Ministru kabineta darba procedūras, iemest valdībā ar nevienu nesaskaņotu dokumentu un pieprasīt, lai par to tūlīt lemj,” turpina Kulbergs, “ja tiešām gribam ierobežot nelegālo migrāciju, tad vajag rezultātu, sagatavotus lēmumus un profesionālu darbu, nevis skaļus saukļus un politisku teātri.”
Vēlāk premjera birojs izplatīja paziņojumu, kurā situāciju skaidroja jau “piezemētākos toņos”. Viņš atzīmē, ka migrācijas ierobežošana iepriekš noteikta kā valdības uzdevums.
Premjers atzīmē, ka jūnija sākumā uzdevis iekšlietu ministram sākt visaptverošas migrācijas politikas pamatnostādņu izstrādi, sadarbojoties ar Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Labklājības ministrijām. Savukārt valdības rīcības plānā paredzēts ierobežot jaunu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, noteikt pieļaujamo trešo valstu pilsoņu skaitu, stiprināt uzturēšanās atļauju kontroli un liegt negodprātīgiem uzaicinātājiem uzaicināt ārvalstniekus. Par informatīvā ziņojuma sagatavošanu līdz 1. septembrim ir atbildīga IeM.
Kulbergs klāsta, ka problēma neesot pati iecere stingrāk kontrolēt migrāciju, bet gan iesniegtā dokumenta saturs un tā sagatavošanas process. Informatīvā ziņojuma saskaņošanā saglabājušies būtiski ministriju un sociālo partneru iebildumi par vairākiem priekšlikumiem. Piemēram, Valsts kanceleja norādījusi, ka konceptuāli migrācijas politikas jautājumi būtu risināmi politikas plānošanas dokumentā, savukārt Ekonomikas ministrija iebildusi pret atsevišķas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem un to iespēju ierobežošanu darboties kā pašnodarbinātajiem. Arī darba devēju organizācijas atbalstot migrācijas kontroles stiprināšanu, taču aicina paredzēt samērīgus un praktiski īstenojamus kontroles mehānismus.
Ārlietu ministrijas iebildumi savukārt skar atsevišķu priekšlikumu juridisko kompetenci un Latvijas rīcību Eiropas Savienības (ES) līmenī, tostarp jautājumos par ES vīzu politiku, teikts premjera paziņojumā.
Kā ziņots, IeM sagatavotais imigrācijas ierobežošanas pasākumu plāns koalīcijas partneru iebildumu dēļ otrdien vēl nenonāks valdības darba kārtībā.
Pēc Dombravas teiktā, IeM ir pārstrādājusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala secinājumus rīcības plānā, kurā paredzēti pasākumi imigrācijas problēmu cēloņu risināšanai, tostarp augstākās izglītības jomā, gan paredzot atbildību uzņēmējiem, kas “caur dažādām shēmām šeit mēģina legalizēt imigrantus”, gan tiem, kas piedalās dažādos nelegālās pārvadāšanas biznesos, ieceļojot no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Dombrava norādīja, ka plānā patlaban esot vairāk nekā 70 punktu ar konkrētiem rīcības algoritmiem turpmākās imigrācijas politikas veidošanai. Pēc politiķa paustā, imigrācijas politika būtu jāveido, balstoties uz nacionālās drošības interesēm. Savukārt nozaru ministrijas tālāk var vērtēt, kā nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, piemēram, sagatavojot speciālistus Latvijas izglītības iestādēs vai piesaistot darbiniekus no citām ES valstīm un “drošām trešajām valstīm”.
Dombrava arī norādīja, ka plānā paredzēts noteikt skaidru valstu loku, no kurām imigrantu piesaiste nebūtu pieļaujama, kā arī valstis, no kurām cilvēkus varētu piesaistīt tikai ierobežotā skaitā, piemēram, augsti kvalificētam speciālistu darbam.
Dombrava koalīcijā virza imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu, kas cita starpā paredz kvotas trešo valstu pilsoņiem.
Plāns izstrādāts, balstoties uz secinājumiem, kurus izdarījusi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par imigrācijas jautājumiem. To savulaik vadīja Dombrava, un tās gala ziņojumā tika iekļautas aptuveni 100 rekomendācijas imigrācijas politikas un tās kontroles pilnveidošanai, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Marija Luīze Ratniece. Tagad, esot iekšlietu ministra amatā, Dombrava ir virzījis šo Saeimas rekomendāciju ieviešanu praksē.