Krāpnieki šobrīd aktīvi izmanto pikšķerēšanas – personas datu izvilināšanas – metodi, kurā informācija no kredīiestāžu klientiem ļaunprātīgi tiek ievākta, meklētājprogrammu rezultātu augšgalā izvietojot reklāmu, tā atdarinot bankas mājas lapu, brīdina bankas Citadele IT drošības daļa.
Meklētājprogrammu piedāvātā reklāma jeb krāpnieciskā saite aizved uz vizuāli līdzīgu vai pat identisku vietni, un tās mērķis ir piefiksēt klienta ievadītos pieejas kodus un citus personas datus. «Ļaunprātīgās reklāmas var atpazīt, jo pie tām būs norādīts Reklāma vai Ad, bet redzam, ka klienti aizņemtības vai nezināšanas dēļ tomēr uzspiež uz krāpnieciskās saites un ievada savus datus,» skaidro drošības eksperts Roberts Birzgalis.
Kā šāda krāpniecība strādā? Krāpnieks ievieto reklāmu – piemēram, Google meklētājprogrammā – tā, lai tā parādītos kā pirmā meklēšanas rezultātā. Cilvēks, domājot, ka tas ir viņa meklēšanas rezultāts, noklikšķina uz viltotās tīmekļa vietnes. Tad viņš tiek novirzīts uz pikšķerēšanas vietni, kas izskatās identiska oriģinālajai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei. Pikšķerēšnas vietne mēģina nozagt sensitīvus datus (lietotāja vārdu, paroli, autorizācijas kodus, maksājumu karšu datus).
Kā atpazīt šādu pikšķerēšanu? Vienmēr jāpārbauda, kāda tīmekļa vietnes adrese ir redzama pārlūkprogrammas adrešu joslā – vai nav izmainīts kāds simbols vai ievietots lieks vārds. Ja šo vietni apmeklējat bieži, pievienojiet to pārlūkprogrammas grāmatzīmēm.
Nepārbaudot vietnes adresi, nevĒrt vaļā pirmo saiti, kas atzīmēta kā reklāma populāRās interneta meklētājprogrammās!
Pirms ievadīt sensitīvus datus kādā tīmekļa vietnē (lietotāja vārdu, paroli, autorizācijas kodus, maksājumu karšu datus), vēlreiz jāpārliecinās, vai tīmekļa vietne ir īstā. Interneta vidē nekādā gadījumā ne maksājumu, ne kādu citu darbību apstiprināšanai netiek izmantoti maksājumu kartes PIN koda dati, tādēļ tos nekādā gadījumā nedrīkst vadīt tīmekļa vietnēs. Eksperts atgādina: banka nekad telefoniski neprasīs nosaukt Jūsu pieejas kodus!
Lasiet arī: Aizdomīgi e-pasti – krāpnieki atkal izsūta viltus ziņas Latvijas pasta vārdā
