Ar saviem hibrīduzbrukumiem Krievija acīmredzami tiecas mazināt sabiedroto sniegto atbalstu Ukrainai, tāpēc atbildei uz šīm darbībām jābūt vēl apņēmīgākam atbalstam Ukrainai un vēl apņēmīgākai vienotībai visā aliansē, ko būtībā arī novērojam, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds.
Viņš sacīja, ka hibrīddraudus NATO uztver ārkārtīgi nopietni visos līmeņos, un tas ir vērojams gan politiskajā, gan stratēģiskajā līmenī.
“Šajā jomā strādājam visi kopā, pastāvīgi sadarbojoties ar valstīm operatīvajā līmenī – ar Baltijas valstīm pavisam nepārtraukti – starp jūsu apvienoto spēku komandieriem. Ikdienā notiek darbs pie vienotas reakcijas, vispirms izvērtējot situāciju un tad lemjot par praktisku rīcību,” skaidroja Mīds.
NATO nepārtraukti pielāgojas mainīgajiem apdraudējumiem, sacīja ģenerālis.
“Mums ir NATO saskaņota izlūkinformācija. Tātad 32 dalībvalstis ir vienojušās par visiem draudu pamataspektiem, kas ir reģionālo plānu un mūsu reaģēšanas spējas pamats. Tātad makroskatījumā par to visi ir vienojušies. Un katru gadu šis skatījums tiek atjaunināts. Pēdējā laikā hibrīdkarš ir kļuvis par nozīmīgāku faktoru, un tas Ziemeļatlantijas padomē (NAC) tiek regulāri apspriests, arī izstrādājot mūsu plānus un reaģēšanas pasākumus. Manuprāt, mēs šajā jautājumā esam vienoti,” sacīja Mīds.
Kā vienu no izaicinājumiem viņš minēja to, ka dažkārt šos uzbrukumus ir ļoti grūti tieši attiecināt uz agresoru, lai gan nupat bija skaidrs piemērs Leipcigā, kur Vācija uz to norādīja, kā arī iepriekš Polija ir norādījusi uz vairākiem šādiem incidentiem, kuros tai bija skaidri pierādījumi par Krievijas iesaisti.
“Manuprāt, Rīgas konferencē ģenerālsekretāra vietniece ļoti precīzi norādīja, ka jebkādu hibrīduzbrukumu rezultāts ir aizvien lielāka NATO valstu vienotība. Liela daļa no šīm darbībām ir acīmredzami vērsta uz to, lai mūs atturētu no atbalsta sniegšanas Ukrainai. Atbildei uz šīm darbībām būtu jābūt vēl apņēmīgākam atbalstam Ukrainai, vēl apņēmīgākai vienotībai visā aliansē. Domāju, ka tieši to arī novērojam,” izteicās NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks.
Ukraina daudzos aspektos stiprina NATO aizsardzību pret to, kas varētu notikt, arī tāpēc ir jāpaliek nelokāmiem atbalstā Ukrainai, viņš piebilda.
ASV karaspēka klātbūtni Mīds novērtēja kā joprojām ļoti svarīgu un pat izšķirošu.
“Ir jau nolemts, ka notiks zināma atbildību pārdale, un tas būs nozīmīgs faktors nākamajā NATO sanāksmju kārtā, detalizētajos plānošanas procesos. Daļa šīs pārdales jau ir īstenota. Eiropa aizsardzībai tērē daudz vairāk un ir uzņēmusies lielākas saistības. Mūsu plāniem pilnībā atbilst frāze “spēcīgāka Eiropa, spēcīgāka NATO”. Tieši uz to mēs virzāmies visā mūsu plānošanas procesā. Taču ASV joprojām ir fundamentāli svarīga un izšķiroša loma šajos plānos,” sacīja ģenerālis.
Bažas par to, ko Krievija pasāktu, kad tiktu panākts miers Ukrainā, atspoguļojas NATO plānos, kuri šāda scenārija gadījumā tiktu pārskatīti.
“Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi tam, kā Krievija atjauno savu armiju. Ja nemaldos, 1. augustā tika izdots prezidenta dekrēts par armijas paplašināšanu līdz 2,4 miljoniem, no kuriem 1,5 miljoni ir regulārās armijas karavīri. Viņi modernizējas, karo citādāk, attīsta bezpilota sistēmas. Mēs tam ļoti rūpīgi sekojam līdzi, jo tie ir draudi, kas var likt par sevi manīt,” sacīja Mīds.
Pēc viņa paustā, NATO joprojām uzskata uzbrukumu aliansei par ļoti maz ticamu, bet, neraugoties uz to, jābūt gataviem pat ļoti maz ticamam scenārijam.
NATO aizsardzības rūpniecības attīstības tempus šobrīd novērtēt ir grūti, jo šajā jomā ir grūti justies komfortabli, atzina ģenerālis.
“Zinām, cik strauji mainās Ukraina un cik strauji mainās un pielāgojas Krievija, jo abas valstis atrodas karastāvoklī. Mums ir 32 valstis, kuras, par laimi, nav karastāvoklī. Tāpēc, ņemot vērā pārmaiņu ātrumu, mums šajā jomā vienmēr vajadzētu justies nedaudz neērti,” viņš sacīja.
“Taču tas, ko mēs redzam tagad, nav tikai ilgtermiņa spēju attīstība, kas agrāk noritēja laika posmos, kas dažkārt ilga desmit gadus vai vairāk. Tagad NATO detalizētā plānošana noris pavisam citādāk. Mēs visi tagad esam iesaistīti spēju attīstības procesā, strādājot pie spēju ātras ieviešanas stratēģijas. Ļoti būtisks ir apmācību un eksperimentēšanas aspekts. Šobrīd uz to tiek likts daudz lielāks uzsvars, un tam piešķirtā daudz lielākā nozīme kā daļai no aizsardzības plānošanas ir absolūti pareizais virziens.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats. Vai amatpersonām darba diena jāsāk ar iepūšanu trubiņā?