Eiropas Savienība sākusi apspriest droša interneta regulējumu, kas sevī ietvertu arī vairākus ierobežojumus sociālo tīklu lietošanai; lai gan ES plāno liegt bērniem līdz 13 gadu vecumam izmantot sociālos tīklus, Igaunijas zinātnieki norādījuši, ka truli aizliegumi nerisinās visas problēmas, un varētu pat radīt jaunas, raksta “ERR News.”
Tallinas Universitātes mediju profesors Indreks Ibruss (Indrek Ibrus) uz ES inciatīvu skatās kritiski, norādot, ka plānotais regulējums ir pretrunā bērnu pamattiesībām. Viņš skaidroja, ka iniciatīva ignorē ANO Bērnu tiesību konvencijā sacīto. Bērniem esot tiesības uz pašizpausmi un pieeju informācijai, lai veicinātu attīstību un identitātes veidošanos, un jebkāda uz vecumu balstīta informācijas pieejamības ierobežošana neņem vērā bērnu tiesības. Pēc Ibrusa domām, Eiropas Komisija ar ierobežojumu ierosināšanu parāda, ka ir padevusies.
Zinātnieks sacīja, ka, tā vietā, lai padarītu tiešsaistes vidi bērniem drošu, EK nolaiž rokas un padodas. Komisijai nepietiekot spēka, lai regulētu tiešsaistes vidi, lai gan jau pastāv likuma vadlīnijas – Digitālo pakalpojumu akts – un tās nepieciešams tikai stingri īstenot. Viņš piebilda, ka sava ziņā tiek ziedotas bērnu tiesības, jo EK nav spējīga rīkoties.
Tartu Universitātes mediju pētniecības profesore Andra Sībaka (Andra Siibak) piekrita, ka nedrīkst paļauties tiekai uz aizliegumiem un ierobežojumiem, un norādīja uz nepieciešamību mainīt tiešsaistes platformu biznesa modeļus. Profesore sacīja, ka ES prasība pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt konkrētus rīkus, lai pasargātu bērnu labbūtību, tiesības un privātumu tiešsaistē, ir pozitīvi vērtējama. Tāpat kā Ibruss, arī Sībaka uzsvēra, ka visas ieteicamās izmaiņas jau ir iekļautas agrāk izveidotās ES regulās.
ES esot jāsāk rūpīgi domāt par to, kā pieprasīt platformām ieviest noteikumus,
un kā uzraudzīt, lai izmaiņas tiešām tiktu veiktas.
Tallinas Universitātes līdzdalības kultūras profesore Katrina Tīdenberga (Katrin Tiidenberg), atsaucoties uz Austrālijas pieredzi, aicināja izvairīties no pārlieku stingriem aizliegumiem. Austrālijas piemērs liecinot, ka aizliegums patiesībā nedarbojas, un par 16 gadiem jaunāki bērni joprojām izmanto sociālos tīklus, un tas galvenokārt nozīmējot, ka neviens nezina, kur viņi pieslēgušies un ko dara sociālajos tīklos.
Viens no lielākajiem jautājumiem saistībā ar ES plānoto regulu ir par to, kā pārbaudīt lietotāju vecumu, tajā pašā laikā nepārkāpjot privātumu.
Ibruss vecuma pārbaudes sistēmas redz nopietnus riskus. Tā varot kļūt par tiešu privātuma pārkāpumu, turklāt platformas varot izmantot identifikācijas datus precīzāk lietotāju profilēšanai, kas var kļūt bīstami vairākos aspektos. Viņš piebilda, ka, lai gan ES strādā pie digitālā maka risinājuma, kas ļautu nākotnē veidot droši infrastruktūru, jebkādi ierobežojumi jāuztver ārkārtīgi uzmanīgi.
Sībaka uzsvēra, ka
uzticamas un caurspīdīgas vecuma pārbaudes metodes atrašana pašlaik esot sarežģīta.
Centieni izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģijas ir izgāzušies, un jaunieši viegli apiet pārbaudes, piemēram, izmantojot vecāku dokumentus. Austrālijas pieredze esot parādījusi, ka jaunie cilvēki meistarīgi apiet dažādus risinājumus vecuma pārbaudēm, un atrast metodi, kas pieņemama visām ES valstīm, būs ļoti grūti. Arī Tīdenberga sacīja, ka mehāniskie vecuma pārbaudes rīki ir riskanti. Ja bērniem jāpieslēdzas ar ID karti, tas nozīmē, ka šādi jārīkojas visiem sociālo tīklu lietotājiem, bet ir svarīgi izvairīties no masveida novērošanas, kādas vietnes kurš apmeklē, un ko tur dar. Viņa uzsvēra, ka ir nozīmīgi saglabāt brīvību. Tīdenberga piebilda, ka tas nenozīmē, ka vecuma pārbaudes nevarētu veikt samērīgā un drošā veidā, bet metode jāizstrādā ārkārtīgi uzmanīgi, un nevar ātri uzticēties pirmajam privātajam uzņēmumam, kas paziņo, ka izveidojis risinājumu.
Eksperti norādīja, ka bērnu un jauniešu aizsardzībai sociālajos tīklos būtu jākoncentrējas uz pašu platformu uzlabošanu. Tīdenberga iezīmēja nepieciešamību piespiest platformas veidot uz labbūtību vērstu un atbildīgu dizainu. Tas nozīmē, ka jāierobežo atkarību raisoši algoritmi, ļaujot izvēlēties starp hronoloģisku jaunumu lenti vai algoritmu ieteikumiem. Tāpat zinātniece atbalsta bērniem un jauniešiem draudzīgu kontu izdalīšanu (piemēram, 13 – 15 gadu vecumam), kur jau automātiski tiek ierobežota pieeja kaitīgam saturam.
Ibruss atgādināja, ka papildus ierobežojumiem ir svarīgi stiprināt jauniešu medijpratību un kritisko domāšanu. Tā vietā, lai vienkārši aizliegtu saziņas vides izmantošanu, jo iespējami dažādi riski, šie riski jānovērš – platformas ir jāpielāgo, jāregulē, jāpanāk esošo regulu ieviešana, un jāveicina medijpratība dažādās vecuma grupās.
EK 17.septembrī pieņēma droša interneta regulu, kas paaugstina drošību tiešsaistē. Dokumentu pakotnē iekļauts ierosinājums līdz 13 gadu vecumam liegt sociālo tīklu lietošanu. Tāpat tiek domāts par vecāku kontroli sociālo tīklu kontiem, kas pieder 13 – 15 gadus vecām personām, un ierobežojumiem mākslīgā intelekta čatbotu lietošanai.
Lasiet arī: Migrantu vilnis Seutā: iedvesma gūta no video sociālajos tīklos