Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji otrdien vienojās par sankciju pagarināšanu pret tūkstošiem Krievijas fizisko un juridisko personu uz trim gadiem, taču no sankciju saraksta svītroja krievu oligarhus Ališeru Usmanovu un Mihailu Frīdmanu.
ES piekrita izslēgt Usmanovu no sankciju saraksta pēc saspringtām sarunām, kurās Francija viņa izslēgšanu no saraksta saistīja ar ieslodzīto apmaiņu ar Azerbaidžānu.
Tika izslēgts arī otrs krievu oligarhs Frīdmans, kad Slovākija izmantoja veto tiesības pret viņa palikšanu sarakstā, vairāki diplomāti pastāstīja izdevumam “Euronews”.
Šo izmaiņu rezultātā tiks atcelta aktīvu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums.
Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atklāja, ka Latvija minētajā balsojumā esot atturējusies.
Tikmēr Latvijas valdība otrdien Frīdmanam un Usmanovam noteica nacionālā mēroga finanšu un ieceļošanas ierobežojumus, izriet no Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajiem dokumentiem. Rīkojumā atzīmēts, ka Frīdmans un Usmanovs atbilst Ministru kabineta noteikumu kritērijiem par Latvijas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.
Frīdmanam un Usmanovam sešu nedēļu laikā pēc finanšu ierobežojumu noteikšanas būs jāpaziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par viņu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē esošajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā.
Daudziem par pārsteigumu Francija septembra sākumā pievienojās Slovākijai, pieprasot svītrot Usmanovu no “melnā saraksta”. Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka Francija šādi rīkojās, mēģinot noorganizēt apmaiņu ar Azerbaidžānu, lai atbrīvotu vairākus Francijas pilsoņus. Pēc tam Luksemburga pieprasīja atcelt sankcijas Frīdmanam, vēsta “Reuters”.
ES vēstnieki otrdien panāca kompromisu pēc divu nedēļu garām un ieilgušām sarunām.
Latvijas iebildumu dēļ pirmdienas vakarā tika apturēts ES dalībvalstu lēmuma pieņemšanas process jautājumā par sankciju atcelšanu Usmanovam un Frīdmanam. Otrdienas pēcpusdienā Latvija mainīja nostāju un izvēlējās konstruktīvu atturēšanos, tādējādi nodrošinot nepieciešamo vienprātību.
ES tagad pagarinājusi individuālās sankcijas pret Krieviju uz bezprecedenta 36 mēnešiem.
Iepriekš šie pasākumi tika atjaunoti ik pēc sešiem mēnešiem, dodot dalībvalstīm regulāras iespējas meklēt kompromisus.
Sankciju sarakstā pašlaik ir iekļautas vairāk nekā 2600 personas, organizācijas un struktūras, kuras tiek apsūdzētas par atbalstu Krievijas karam Ukrainā, tostarp diktators Vladimirs Putins.
“Šodienas lēmums pagarināt sankcijas uz 36 mēnešiem uzlabo ES sankciju sistēmas ilgtspēju un paredzamību,” teica ES Padomes Īrijas prezidentūras pārstāvis, kurš vadīja sarunas.
Pārstāvis atzina, ka lēmuma pieņemšana bija “grūta”.
Lai gan kompromiss nodrošina sankciju spēkā palikšanu daudz ilgāk un pasargā tās no negaidītiem veto nākotnē, divu ievērojamu Krievijas personu izslēgšana no saraksta ir izraisījusi sašutumu Kijivā, kas skaļi iebilda pret šo soli.
Latvijas Ministru prezidents Kulbergs pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka Latvija nemaina savu nostāju un uzskata, ka šīm personām nav vieta ārpus sankciju saraksta. Tai pat laikā Latvija esot nonākusi pozīcijā, kurā bija jāizšķiras, vai Latvijai iestāties par šo divu personu neizņemšanu no sankciju saraksta, tādējādi riskējot, ka sankcijas beidzas 2600 citiem Krievijas kara atbalstītājiem, vai to nedarīt. Līdz ar to Latvija balsojumā par to esot atturējusies.
Premjers arī apgalvoja, ka viņam pagājušajā naktī bijušas sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citiem Ukrainas pārstāvjiem par šo jautājumu, kuri šo situāciju saprotot.
Kulbergs arī atzina, ka pēdējās diennakts laikā intensīvi sazinājās ar vairāku Eiropas valstu vadītājiem, tostarp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Sarunās ticis skarts ne tikai sankciju politikas jautājums, bet arī panākts būtisks progress ciešākā Latvijas un Francijas sadarbībā drošības un aizsardzības jomā.
Premjers norādīja, ka prezidents Makrons ir piekritis uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai “Forward Nuclear Deterrence Initiative”, un tuvākajā laikā šo sarunu sākšanai Latvijā ieradīšoties Francijas delegācija.
Tāpat Makrons, pēc Kulberga paustā, paudis apņemšanos stiprināt Francijas militāro klātbūtni Latvijā, īpaši gaisa aizsardzības jomā. Šāda apņemšanās stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austrumu flanga drošību.
Kulbergs arī atzina, ka šo jautājumu nācies risināt pēkšņi – pēc tam, kad vakar saņemts zvans no Īrijas premjera. Sankciju jautājums ir ārlietu ministres tiešākais pienākums, uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers nenoliedza, ka sankciju jautājums viņam esot “uzkritis uz galvas”, tomēr tas bijis jārisina. Pagaidām viņam neesot bijusi iespēja par to uzdot jautājumus Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV), jo viņa atrodas vizītē Ņujorkā.
Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Ārlietu ministrijai (ĀM) kā sankciju jautājumus koordinējošajai institūcijai valdība bija devusi stingru mandātu panākt pēc iespējas spēcīgāku sankciju režīmu.
ĀM un Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot Latvijas pozīciju, konkrētu sadarbības modeli un turpmāko sarunu grafiku gan par Latvijas iesaisti Francijas kodolatturēšanas iniciatīvā, gan par Francijas militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā.
Tuvojoties sarunu noslēgumam, Zelenskis publiski aicinājis ES saglabāt Usmanovu un Frīdmanu melnajā sarakstā.
Savā paziņojumā viņš pateicies Latvijai par tās iebildumiem.
“Pasaulei nav vajadzīga politiska izslēgšana no saraksta, bet gan individuālo sankciju savlaicīga un bez nosacījumiem pagarināšana, līdz Maskava iesaistīsies nopietnās miera sarunās un veiks konkrētus pasākumus, lai izbeigtu karu pret Ukrainu,” pavēstījis Zelenskis, norādot, ka tas ir īsākais ceļš uz mieru, pēc kura mēs visi tiecamies, un ka “katra ukraiņu ģimene paļaujas uz ES vienotību un solidaritāti”.
Jau pirmdienas vakarā aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz diplomātiem, ziņoja, ka ES dalībvalstu pārstāvji vienojušies atcelt saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā piemērotās sankcijas krievu oligarhiem Usmanovam un Frīdmanam ar nosacījumu, ka tuvākajās stundās neviena ES dalībvalsts neizteiks iebildumus pret šo soli. Taču Latvijas iebilda un lēmuma pieņemšanas process tika apturēts.
Latvijas ārlietu ministre Braže pirmdienas vakarā pauda, ka Latvijas valdības nostāja jautājumos par ES sankcijām pret Krieviju ir bijusi nemainīga – sankcijas ir jāstiprina, nevis jāvājina. “Tāpēc Latvija nevar piekrist izplatītajam piedāvājumam. Par citu valstu nostājām jājautā šīm valstīm,” tviterī rakstīja Braže.
Arī Kulbergs pirmdienas vakarā asi iestājās pret abu oligarhu izslēgšanu no ES sankciju saraksta. “Sankciju pagarināšana uz 36 mēnešiem būtu pareizs solis, taču cena par to nedrīkst būt vienkārša abu personu svītrošana no sankciju saraksta. Šādu piedāvājumu Latvija nevar akceptēt,” pirmdienas vakarā tviterī pauda Kulbergs.
Otrdien ES pārstāvju sarunas atsākās un lēmums tika pieņemts.
Vienošanās par Usmanovam un Frīdmanam piemēroto sankciju atcelšanu ir daļa no visaptveroša līguma par sankciju pagarināšanu pret tūkstošiem citu Krievijas fizisko un juridisko personu uz trim gadiem, kas ievērojami pārsniedz parastos pagarināšanas termiņus sešu vai 12 mēnešu apmērā, iepriekš norādījuši diplomāti.
Lasiet arī:
Linda Mūrniece uzraksta grāmatu par saviem partnera meklējumiem
VIDEO | “Es gāju ***, nevis boksēties,” Zutis par skandalozo cīņu ar Kambalu
VIDEO | “Toksisks cilvēks!” – Sindija Bokāne atklāj, kā nojautusi, ka Nikam Endziņam ir cita
40 dienas pēc traģiskajiem plūdiem pieminēs Nepālā pazudušo latviešu ārsti
Venera Skorpionā ietekmēs karjeru un attiecības piecām zodiaka zīmēm