Lielbritānija gatavojas pirms termiņa atbrīvot tūkstošiem ieslodzīto, lai mazinātu cietumu pārapdzīvotību, un plāns kaimiņvalstīm licis kļūt bažīgām, raksta “Politico.”
Pieci Eiropas Savienības diplomāti, kas saglabāja anonimitāti, “Politico” sacīja, ka viņu valstis britu plāns dara bažīgas, un daži norādīja, ka baidās, ka viņu valstspiederīgie varētu tikt atgriezti bez iepriekšēja brīdinājuma un saziņas. Viens no diplomātiem teica, ka ir ļoti riskanti atgriezt noziedzniekus, par to iepriekš nebrīdinot.
Jaunās politika rada risku britu centieniem atjaunot attiecības ar ES laikā, kad abas puses gatavojas plaša mēroga samitam par tirdzniecības jautājumiem.
Lielbritānija gatavojas līdz gada beigām atbrīvot vairāk nekā 2500 ieslodzītos, un jau 700 nonāks brīvībā 1.oktobrī. No 2027.gada 1.janvāra britu valdība atcels prasību, kas paredzēja, ka ārvalstu likumpārkāpējiem vispirms jāizcieš minimālais soda termiņš Lielbritānijā, pirms tie var tikt deportēti. Britu valdības pārstāvis sacīja, ka sarunas ar Eiropas partneriem par šo tēmu turpinās, un nopietnākos pārkāpumus pastrādājušie netiks atbrīvoti. Tāpat ieslodzījumā paliks personas, par kurām ir pierādījumi, ka tās varētu turpināt likumpārkāpumus.
Tikmēr ES diplomāti norādīja, ka saziņa ir ierobežota.
Britu valdība turpinot sacīt, ka nevar sniegt plašāku informāciju, bet esot jābūt zināmai koleģialitātei starp policijas spēkiem, un ir jāziņo, kad kāds noziedznieks tiek atbrīvots. Diplomāts piebilda, ka vēstniecības satrauc arī starpnodaļu komunikācijas trūkums, un viena ministrija turpinot sūtīt pie otras un atpakaļ.
Trešais diplomāts situāciju nodēvēja par sarežģītu, sakot, ka Eiropas galvaspilsētas satraucas – tikko atbrīvotie noziedznieki varēs vienkārši iekāpt lidmašīnā un doties uz izcelsmes valsti, kur brīvi pārvietosies. Valstis vēlētos saņemt vairāk informācijas par personām, kas tiek deportētas, bet briti uzvedoties tā, it kā nebūtu nekā saskaņojama, līd ar to tā ir vienpusēja deportācija.
Cietumu reformas atbalstītāji norāda, ka daudzi no likumpārkāpējiem pēc soda izciešanas tik un tā tiktu deportēti. Izmaiņas tikai paātrināšot šo procesu. Cietumu reformas trasta direktora vietnieks Marks Dejs (Mark Day) sacīja, ka tas, vai personai jāturpina atrasties cietumā, atkarīgs no saņēmējvalsts. Dažiem no deportētajiem ārvalstniekiem vairs nevajadzētu izciest sodu, savukārt citiem varētu piemērot vieglāku soda izciešana veidu. dejs piebilda, ka deportācijas joprojām pakļautas juridiskiem un praktiskiem ierobežojumiem, tostarp jāvēro, lai nepārkāptu cilvēktiesību un patvēruma meklētāju aizsardzības likumus.
Britu Tieslietu ministrijas jaunākie dati liecina, ka
ārvalstu pilsoņi veido ap 12% no kopējā Lielbritānijas ieslodzīto skaita.
Lielākā daļa ir no vairākām ES valstīm, piemēram, Polijas un Rumānijas, kā arī no ES kandidātvalsts Albānijas. Pašreizējais regulējums paredz, ka ir spēkā ziņošanas mehānismi par Eiropas valstu pilsoņu notiesāšanu. Valdība pašlaik pēta, vai nepieciešams izveidot papildus mērus sabiedrības drošībai.
Jautājums par ieslodzītajiem ir vēl viens pārbaudījums leiboristu valdības solījumam attālināties no breksita un atjaunot attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem. Gada nogalē paredzēts samits, kurā tiks apspriestas vienošanās, kas ļautu padarīt savstarpējo tirdzniecību gludāku, atvieglot ceļošanu un ciešāk sadarboties klimata jautājumos. Samita datums vēl nav noteikts. Ieslodzīto atbrīvošanas problēma nepadarīs darbu citās jomās vieglāku. Viens no diplomātiem sacīja, ka tad, ja kāds no atbrīvotajiem noziedzniekiem pārradīsies mājās un pastrādās ko briesmīgu, var izraisīties nopietns diplomātiskais konflikts. Viņš piebilda, ka runa ir par vienkāršu uzticēšanos. Briti prasot uzticama partnera statusu, un britu valdības izvairība esot bumba ar laika degli.
Lasiet arī: Igaunija noraida iespēju izmitināt britu cietumniekus