Eiropas Savienība saskārusies ar pieaugošu neapmierinātību par sankciju atcelšanu krievu miljardieriem Mihailam Frīdmanam un Ališeram Usmanovam, un daži norādījuši, ka lēmums apdraud atbalstu Ukrainai, un liek noprast, ka bloks pakļaujas šantāžai, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Pēc Francijas spiediena un par spīti Ukrainas lūgumiem, ES 22.septembrī atcēla Frīdmanam un Usmanovam piemērot ceļošanas aizliegumu un atbrīvoja abiem piederošos līdz šim iesaldētos aktīvus.
Trīs diplomāti “Reuters” sacīja, ka Francija privāti informējusi partnerus – Azerbaidžāna izmanto Usmanovam piemērotās sankcijas, lai izdarītu spiedienu uz Parīzi saistībā ar diviem Francijas pilsoņiem, kas atrodas Azerbaidžānā. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs 23.septembrī apžēloja Francijas pilsoni, kas atradās apcietinājumā par spiegošanu, un Parīze to nodēvēja par humānu žestu. Francijas spiediens atcelt sankcijas Usmanovam lika Luksemburgai prasīt to pašu attiecībā uz Frīdmanu, kurš bija iesniedzis prasību 16 miljardu dolāru apmērā par viņa aktīvu iesaldēšanu.
Britu finansists un Krievijas diktatora Putina oponents Bils Brouders (Bill Browder) sacīja, ka tagad jebkurš sankciju sarakstā iekļautais krievu miljardieris sāks sadarboties ar niecīgām diktatūrām visā pasaulē, lai iekustinātu sviras sankciju atcelšanai. Viņš vietnē “X” rakstīja, ka Francija ir atvērusi ellišķīgu Pandoras lādi.
Diplomāti norādīja, ka ES valstu valdības jūtās nonākušas bezizejā, un tām nācies pieņemt Francijas prasību,
ko Parīze saistījusi ar valsts drošību, apmaiņā pret sankciju pagarināšanu uz trim gadiem 3000 citām personām un organizācijām. Vairāku valstu diplomāti norādīja, ka cer vismaz uz to, ka sankciju pagarināšana liegs citiem izmantot līdzīgas sviras. Francija izdevās panākt savas prasības izpildi, jo sankciju termiņš tuvojās beigām.
ES skaļākā kritika nāca no Baltijas valstīm. Latvija sākotnēji bloķēja plānu atcelt miljardieriem piemērotās sankcijas, un pēc tam atturējās no balsojuma. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna) “Reuters” Ņujorkā sacīja, ka lēmums nodot ļoti sliktu vēstījumu ļoti nepiemērotā laikā, kad Krievija palielina spiedienu uz Ukrainu.
Bloka diplomāti, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, norādīja, ka neapmierinātība ir ļoti plaša visā 27 valstu kopienā. Viens no viņiem norādīja, ka šis noteikti nav brīdis, ar ko lepoties.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska komisārs sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasjuks sacīja, ka bijis šokēts par ES lēmumu atcelt miljardieriem piemērotās sankcijas. Viņš piebilda, ka nebija tam gatavs un nespēj noticēt notikušajam. Viņš atzinīgi vērtēja sankciju pagarināšanu citām personām, bet jautāja, vai ir prātīgi atcelt sankcijas divām tik ietekmīgām personām.
Jautāts par lēmumu, ES ārlietu politikas jomas pārstāvis Kristians Vigands (Christian Wigand) uzsvēra sankciju pagarinājumu, un norādīja, ka bloks turpinās paplašināt sankcijas. Bloks esot pieņēmis jau 21 snakciju paketi, un turpināšot izstrādāt nākamās. ES vēloties palielināt spiedienu uz Krievijas militāro industriju un tās ēnu floti. ES ārlietu politikas spārns ierosinājis 1600 papildinājumus sankciju sarakstam. Daži diplomāti izteica cerību, ka bloka valstis ātri apstiprinās papildinājumus, tā parādot apņēmību uzturēt sankcijas.
daži diplomāti izteica šaubas par Francijas skaidrojumu prasībai atcelt sankcijas Usmanovam. Francijas amatpersonas manāmi jūtas neērti, kad aizstāv savu nostāju, un kad tām tiek jautāts par to, vai Azerbaidžāna ir patiesas iemesls Parīzes rīcībai. Kāda augsta ranga Eiropas amatpersona sacīja, ka Francija ir zaudējusi uzticamību, un tas sarežģīs valsts iespējas blokā virzīt kādas iniciatīvas.
Lasiet arī: Kulbergs sašutis par pozīciju, kādā Latvija nostādīta ES sankciju jautājumā