Nelicencētu kazino naudas shēmās izmantoti vismaz 24 Igaunijas uzņēmumi, kuru īpašnieki vai direktori ir no Latvijas, ziņo portāls “Lsm.lv”, atsaucoties uz Latvijas Radio raidījumu “Atvērtie faili”.
Shēmā iesaistītas desmitiem firmu, kas reģistrētas Igaunijā, vēsta portāls. To īpašnieki un direktori ir no Latvijas, bet naudas pārvedumiem tās izmanto maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citviet, vēsta portāls. Katrs iesaistītais posms – firmu īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki, visticamāk, pat nezina, ka darījumu mērķis ir slēpt nelikumīgi iegūtu naudu.
Pāris firmu īpašniekus Latvijas un Igaunijas laikraksta “Aripaev” žurnālistiem tomēr izdevies sastapt un pierunāt viņus izstāstīt, kā viņi kļuvuši par firmu īpašniekiem. Par to solīts neizpaust viņu identitāti.
Parasti iespēju nopelnīt vairākus simtus eiro piedāvājis kāds draugs vai tuvinieks. Bijusi kāda persona, kas pavadījusi topošo firmas īpašnieku pie notāra, kur apstiprināta pilnvara Igaunijas pilsonim. Citā gadījumā dokumenti pie notāra jau bija sagatavoti, un pēc parakstīšanas topošais firmas īpašnieks tos nodevis kurjeram.
Pēc tam ik pa laikam bija jāparaksta uzņēmuma dokumenti. Informācijas apmaiņa ar šī darba nodrošinātājiem notikusi vietnē “Telegram”.
Par firmas ikdienas darbu šie cilvēki neko nezinot. Viņi bija pārsteigti, kad no žurnālistiem uzzināja, ka šīs firmas iesaistītas naudas atmazgāšanā.
“Lsm.lv” informē, ka Eiropa ir viens no lielākajiem azartspēļu tirgiem pasaulē, un īpaši populāras tiešsaistes azartspēles ir turīgajās Ziemeļeiropas valstīs un Lielbritānijā. Tāpēc arī nelicencētajiem kazino ir liels vilinājums te darboties.
Tiešsaistes azartspēļu bizness Eiropas valstīs ir stingri regulēts. Lai interneta kazino varētu pieņemt likmes no spēlētājiem, tam jāsaņem licences, jāreģistrējas un jāmaksā nodokļi katrā valstī atsevišķi. Kazino darbību Eiropas likumi neregulē, taču visās valstīs ir vienotas prasības, lai novērstu, ka atmazgā nelikumīgi iegūtu naudu.
Nelegāla ir ceturtā daļa no tirgus, vēsta portāls. Pamatā ārzonās reģistrētas firmas ar Kirasao, Anžuānā vai kādā citā eksotiskā valstī izsniegtām azartspēļu licencēm savus pakalpojumus mērķē uz Skandināvijas, Lielbritānijas vai citu turīgu Rietumeiropas valstu spēlmaņiem.
Nelicencēto kazino pakalpojums ir nelegāls, tāpēc bankas, elektroniskās naudas iestādes un kredītkaršu pārskaitījumu sistēmas “Visa” un “MasterCard” to nedrīkst apkalpot. Lai šos ierobežojumus apietu, nelicencētie kazino izmanto naudas legalizācijas shēmas, vēsta portāls. Pats svarīgākais ir pirmais posms.
Proti, spēlētāja samaksātā nauda par virtuālajiem spēļu žetoniem maksājumu sistēmās ir jānomaskē kā cita veida darījums.
Gluži kā citās naudas legalizācijas shēmās, arī firmām, kas atmazgā nelegālo azartspēļu ienākumus, ir jāizskatās kā normāliem uzņēmumiem, tāpēc noder reģistrācija kādā Eiropas valstī, raksta “Lsm.lv”. Tāpat ir izdevīgi, ja ir iesaistītas pēc iespējas vairāk valstu, jo tas apgrūtina kontroli un izmeklēšanu.
Eiropas Savienībā reģistrēts uzņēmums ar piekļuvi bloka vienotajam tirgum, 0% uzņēmumu ienākuma nodoklis reinvestētajai peļņai, digitāla uzņēmuma pārvaldība ir priekšrocības firmu darbībai Igaunijā. Taču būtiskākais ieguvums ir reģistrācija attālināti pāris dienu laikā. Ārzemniekam savā valstī pie notāra jāpilnvaro kāds Igaunijas pilsonis, kas Igaunijā var nokārtot nepieciešamās formalitātes.
Šādas pilnvaras pie notāra ir kārtojuši visi firmu īpašnieki no Latvijas, tostarp 13 no aptuveni 20 pilnvarām apstiprinātas pie vienas notāres – Ingūnas Bobrovskas. Firmu īpašnieki pie notāres nākuši dažādos laikos no 2023. gada līdz pagājušā gada vasarai.
Bobrovska norādījusi, ka 13 saturiski vienādas pilnvaras 2,5 gadu laikā aizdomas neradīja, jo kopumā šajā laikā viņas birojs apliecinājis vairāk nekā 3500 šādu dokumentu. Sniegt jebkādu informāciju atteicās arī citi notāri, raksta portāls.
Jaunajām firmām ir pienākums bankām un citām maksājumu iestādēm norādīt, ar kāda veida biznesu tās nodarbosies. Katrai sfērai karšu pārskaitījumu sistēmās ir savs kods. Azartspēlēm tas ir 7995. Taču firmas norādīja citus kodus, pamatā saistītus ar informācijas tehnoloģijām un tirdzniecību.
Portāls raksta, ka azartspēļu koda nenorādīšana ļāva kazino maksājumiem izskatīties pēc parastiem pirkumiem, tādējādi apejot ierobežojumus, ko maksājumu iestādes un karšu sistēmas piemēro azartspēļu darījumiem.
Tāpat portāls vēsta, ka vienā no maksājumu iestādēm aģents, kurš rekomendēja jeb piegādāja šīs jaundibinātās firmas, bija Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Fyst”. Latvijas reģistrā ir divas kompānijas, kuru nosaukumā ir vārds “Fyst”. Abas izveidotas pirms vairākiem gadiem. Firmu “Fyst” īpašnieki likvidēja pirms gada, taču joprojām aktīva ir “Fyst Tech”. Abās patiesais labuma guvējs ir Francijas pilsonis Žeremī Godrešs, un abās vienīgais valdes loceklis ir advokāts Andrejs Ņikiforovs.
Advokāts kategoriski noliedzis jebkādu kompānijas saistību ar Igaunijā reģistrētajām firmām un azartspēļu organizētājiem. “”Fyst Tech” kontus neatver un nekad nav bijusi starpnieks to atvēršanai. Minētie Igaunijas uzņēmumi nav bijuši tās klienti vai darījumu partneri. “Fyst Tech” SIA nesniedz un nav sniegusi maksājumu pakalpojumus nevienam, tostarp tiešsaistes kazino,” apgalvo Ņikiforovs. Līdzīga atbilde saņemta arī no Godreša.
Viņš skaidro, ka kompānija “Fyst Tech” izstrādāja elektronisko maksājumu “gateway” jeb vārtejas tehnoloģiju.
Tā arī bija iemesls, kāpēc firmu savulaik iegādājās Francijas pilsonis Godrešs, bet šobrīd viņš firmu gatavo likvidācijai.
Abu kompānijas pārstāvju apgalvojums, ka firma nekad nav bijusi starpnieks kontu atvēršanai, ir pretrunā ne vien ar Latvijas un Igaunijas žurnālistu rīcībā esošajiem pierādījumiem, bet arī ar pašas kompānijas mājaslapā 2024. gadā publicēto savu pakalpojumu aprakstu. Tagad tas ir mainīts.
Fragmentā no firmas mājaslapā 2024. gadā publicētās informācijas teikts, ka “Mēs paveram jums ceļu uz vienkāršiem B2B banku pārskaitījumiem, kontu atvēršanu un sniedzam konsultācijas par maksājumu tehnoloģijām. Mēs nodrošinām saviem klientiem piekļuvi unikālam karšu maksājumu apstrādes risinājumu, banku maksājumu un alternatīvo maksājumu metožu tīklam.”
Sociālajos tīklos joprojām ir saglabājušies ieraksti, kur kompānijas pārstāvji ar “Fyst” stendu piedalās azartspēļu, sporta derību un maksājumu, kā arī “Fintech” jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumu izstādēs.
Latvijas un Igaunijas žurnālistu rīcībā ir dokumenti par azartspēlmaņu pārskaitījumiem vairākām piesegkompānijām dažādās maksājumu iestādēs. Divām Igaunijas firmām – “Nobimatica” un “Webstorm” – konti bija Latvijas “Industra Bank”.
Nauda no azartspēlmaņiem tajos ienāca 2021. gadā. Tobrīd kompāniju īpašnieki bija Ukrainas pilsoņi. No 2022. gada abi uzņēmumi pieder Artjomam Čurkinam no Latvijas.
Tālāk šī nauda ceļoja uz Igaunijas elektroniskās naudas iestādi “Muvon”. Firmas ar šādu nosaukumu reģistrētas Igaunijā, Kanādā un arī Latvijā. Latvijas Uzņēmumu reģistrā teikts, ka firmas īpašniece ir Alīna Strogonova. Viņa saistīta arī ar firmām Kanādā un Igaunijā. Rakstiskā atbildē viņa noliedz, ka šīs firmas būtu iesaistītas kādās nelikumībās.
“Industra Bank” mārketinga un komunikācijas vadītāja Ieva Zauere atbildējusi, ka atbilstoši normatīvo aktu prasībām “Industra Bank” nav tiesīga atklāt un komentēt informāciju par to, vai konkrēta fiziska vai juridiska persona ir vai ir bijusi bankas klients vai sadarbības partneris. Tāpat banka neatklāj informāciju par klientu darījumiem un veiktajām pārbaudēm. Zauere piebilst, ka banka arī nedrīkst izpaust, vai par šiem darījumiem ir ziņojusi Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Vienlaikus viņa uzsver, ka banka rūpīgi ievēro likuma prasības par klientu izpēti un darījumu uzraudzību.
Arī FID ir aizliegts atklāt, vai un kādus ziņojumus tas saņem no bankām.
Arī Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis norādījis, ka nedrīkst izpaust, vai “Industra Bank” ir pamanījusi un ziņojusi FID par kazino spēlmaņu maksājumiem uz Igaunijas firmu kontiem. Markovskis arī neatklāj, vai šie darījumi ir nonākuši Latvijas Bankas redzeslokā.
Latvijas licencēto azartspēļu biedrības izpilddirektore Līga Līce informējusi, ka 2025. gada legālais tiešsaistes azartspēļu tirgus veidoja aptuveni 171 miljonu eiro. Tad izpēte rāda, ka nelegālais tirgus ir 62 miljoni eiro. Pētnieki aprēķinājuši, ka līdz 2030. gadam nelikumīgi kazino Latvijai nesamaksāto nodokļu summa būs 90 miljoni eiro.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktora vietniece Signe Birne klāsta, ka VID cenšas ar šiem nelegālajiem operatoriem cīnīties un bloķē to interneta vietnes. Kopš 2014. gada, kad stājās spēkā regulējums par nelegālo vietņu bloķēšanu, pieņemti 4176 lēmumi, tas šobrīd attiecas uz 597 organizētājiem un starpniekiem. Nelegālo piedāvājumu atrašanai VID izmanto īpašas programmas, notiek sadarbība ar bankām un interneta operatoriem.
Lasiet arī:
Stepaņenko tēva būvuzņēmums Krievijā ražojis “pūķa zobus” Krievijas armijai
VIDEO | Magone pārsteidz, atklājot, cik daudz cilvēki maksā par viņas dzejas vakariem
Vienaldzīgo nav – Reiniks komentē Endziņa “cepienu” par Sindijai dāvāto numurzīmi
VIDEO | “Vienas durvis aizvērtas, otras tiek atvērtas,” – Kaspars Kambala pamet Olgu
Trīs zodiaka zīmes šoruden skars Amora bulta