Atbildot uz sabotāžu vilni un citiem starpgadījumiem, kas saistīti ar Krieviju, NATO valstis paplašina savstarpējo dalīšanos ar izlūkinformāciju, tomēr saglabā mieru un pārliecību, ka var tikt galā ar jebkādiem Krievijas radītajiem draudiem, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
NATO spēku virspavēlnieka Eiropā, ģenerāļa Aleksa Grinkeviča (Alexus Grynkewich) komentāri izskanējuši pēc tam, kad Dānijas aizsardzības izlūkošanas dienests brīdinājis, ka Krievija, visticamāk, tuvāko mēnešu pastiprinās hibrīdkaru pret Eiropu un Rietumvalstīm. Dānijas izlūkdienests norādīja – risks, ka Maskava varētu sākt ierobežota apjoma militāro uzbrukumu pret vienu vai vairākām NATO valstīm, kas robežojas ar Krieviju, ir zems, bet pieaugošs.
Grinkevičs par pēdējo mēnešu starpgadījumiem, kuru vidū ir ar sprāgstvielām aprīkots lidrobots Leipcigas lidostā, un krievu karakuģa pret Dānijas helikopteru raidītas signālraķetes, sacīja, ka tie ir satraucoši. Tomēr viņš uzsvēra, ka jasaglabā miers un pārliecība, ka NATO kā aliansei – visspēcīgākajai aliansei vēsturē – ir visi rīki un mehānismi, kas nepieciešami risku pārvaldīšanai.
Maskava regulāri noliedz hibrīduzbrukumus un sabotāžas operāciju veikšanu NATO valstīs.
vaicāts par risku, ka Krievija varētu veikt ierobežota mēroga militāru uzbrukumu NATO teritorijai, Grinkevičs uzsvēra alianses gatavību šādai notikumu attīstībai, un norādīja, ka tas ir maz ticams, tomēr pilnībā izslēgt uzbrukumu arī nevar. Grinkevičs noraidīja pieņēmumu, ka Krievijas diktators Putins varētu tagad, kad ASV, karojot Irānā, pamatīgi noplicinājusi savus tālās darbības raķešu krājumus, saskatīt iespēju uzbrukt NATO. Viņš kategoriski izslēdza šādu iespēju, un piebilda, ka NATO ir labi sagatavojusies, lai aizstāvētu katru savas teritorijas centimetru.
Lasiet arī: Somijas prezidents aicina nepārspīlēt ar krievu sabotāžas un uzbrukumu draudiem