Radušās neskaidrības par Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāta Artūra Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās norādīto izglītību, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija un politiķa sniegtie skaidrojumi.
2018. un 2022. gada Saeimas vēlēšanu dokumentos, kā arī sākotnēji šā gada vēlēšanu kandidāta kartītē Butāns bija norādījis augstāko izglītību. Pēc LETA intereses par Austrālijā iegūto kvalifikāciju viņa 15. Saeimas vēlēšanu kartītē augstākā izglītība nomainīta pret vidējo, bet Sidnejas Biznesa koledža no izglītības iestāžu saraksta izņemta.
Butāns aģentūrai LETA skaidroja, ka Austrālijā ieguvis biznesa vadības sertifikātu, kuru Latvijā nav iesniedzis izglītības pielīdzināšanai. Vēlāk viņš paziņoja, ka vērsīsies Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu iegūtās izglītības atbilstību.
Butāns atzina, ka kopš sertifikāta iegūšanas 2018. gadā nebija interesējies par tā pielīdzināšanu Latvijā. Viņš skaidroja, ka 2022. gadā, uzzinot par ievēlēšanu Saeimā, pie pirmās iespējas iestājies bakalaura studiju programmā Latvijā, kuru plāno pabeigt šā gada nogalē. Nākamgad viņš iecerējis turpināt studijas maģistrantūrā neklātienē.
Pārbaudot politiķa norādītās ziņas, LETA vērsās AIC. Centrs atbildēja, ka bez izglītības dokumenta nevar izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija ir pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā.
Pēc LETA jautājumiem Butāns norādīja, ka nolēmis lūgt AIC konsultāciju, lai noskaidrotu, vai Austrālijā studētais ir pielīdzināms profesionālajai vai pirmā līmeņa augstākajai izglītībai.
Patlaban Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētajā Butāna kandidāta kartītē kā augstākā iegūtā izglītības pakāpe norādīta vidējā izglītība. Izglītības sadaļā palikusi tikai Rīgas Tālmācības vidusskola, 2012. gads un vispārējā vidējā izglītība.
Norāde par augstāko izglītību Butāna vēlēšanu dokumentos atrodama jau 2018. gadā. “Latvijas Vēstnesī” publicētajās 13. Saeimas vēlēšanu kandidāta ziņās viņš norādījis Sidnejas Biznesa koledžu, tās absolvēšanu 2018. gadā, specialitāti “Biznesa vadība” un izglītības pakāpi “Augstākā”. Tādas pašas ziņas par Sidnejas koledžu publicētas arī 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanu dokumentos. Toreiz papildus norādīta 2012. gadā iegūtā vispārējā vidējā izglītība Rīgas Tālmācības vidusskolā.
Arī sākotnējā 2026. gada kandidāta kartītes versijā Butānam bija norādīta augstākā izglītība biznesa vadībā Sidnejas Biznesa koledžā 2018. gadā.
Sidnejas “Bridge Business College” bija privāta profesionālās izglītības un apmācības iestāde. Koledžas reģistrācija beidzās 2020. gada 30. jūnijā, un tās pašreizējais statuss ir “Withdrawn” jeb iestāde, kam atsaukta reģistrācija.
Koledžas 2018.-2019. gada programmu katalogā biznesa jomā piedāvātas “Certificate II in Business”, “Certificate III in Business” un “Certificate IV in Business” sertifikātu programmas, kā arī “Diploma of Business” un “Advanced Diploma of Business” programmas. Katalogā tās norādītas kā profesionālās izglītības un apmācības programmas.
Austrālijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā minētie sertifikāti atbilst attiecīgi otrajam, trešajam un ceturtajam līmenim, savukārt “Diploma” atbilst piektajam un “Advanced Diploma” – sestajam līmenim. Šie līmeņi raksturo kvalifikācijas Austrālijas izglītības sistēmā un paši par sevi nenosaka to pielīdzinājumu Latvijā.
Butāns AIC cer noskaidrot, kādam līmenim atbilst viņa izglītība un vai tā pielīdzināma Latvijā iegūstamai augstākajai izglītībai.
Saeimas vēlēšanu likuma 11. panta 4.punkta “f” apakšpunkts paredz, ka kandidātu sarakstam jāpievieno kandidāta parakstītas ziņas par izglītības līmeni, iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju, kā arī izglītības iestādi un absolvēšanas gadu. Savukārt likuma 52. pants paredz atbildību personām, kuras šajos dokumentos par sevi sniegušas apzināti nepatiesas ziņas.
Krimināllikuma 272. pants paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu valsts institūcijai, ja personai likums uzliek pienākumu šīs ziņas sniegt. Par to var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Lai piemērotu šo normu, jākonstatē, ka nepatiesās ziņas sniegtas apzināti.
Par nepatiesu ziņu sniegšanu CVK iepriekš notiesāta no partijas “Stabilitātei!” saraksta 14. Saeimā ievēlētā Glorija Grevcova. Viņas sniegtās nepatiesās ziņas attiecās uz izglītību un darbavietu.
2024. gada 15. februārī Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, un spēkā stājās spriedums, ar kuru Grevcovai pēc Krimināllikuma 272. panta piespriestas 160 stundas sabiedriskā darba. Līdz ar notiesājošā sprieduma stāšanos spēkā viņa zaudēja deputātes mandātu, atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 18. pantam, informēja prokuratūra.
Savukārt bijušajam Olaines vicemēram Andrim Vurčam 2025. gadā tika celta apsūdzība par nepatiesu ziņu sniegšanu pašvaldības vēlēšanu komisijai saistībā ar norādīto izglītību Olaines 1. vidusskolā. Latvijas Televīzija šā gada 10. aprīlī vēstīja, ka lietas iztiesāšana Rīgas rajona tiesā atlikta, jo apsūdzētais slimības dēļ nebija ieradies uz sēdi.