Pērnā gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,2 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27,2% vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Latvijas preču eksporta vērtība pieauga par 20%, importa vērtība – par 34,2%.
Latvija 2022.gada novembrī eksportēja preces 1,95 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,25 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021.gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 49,2% līdz 46,4%. (Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.)
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2022.gada vienpadsmit mēnešos faktiskajās cenās sasniedza 43,54 miljardus eiro.
Tas ir par 10,83 miljardiem eiro jeb 33,1% vairāk nekā 2021.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 19,43 miljardus eiro (pieaugums par 4,54 miljardiem eiro jeb 30,5%), bet importa – 24,11 miljardus eiro (pieaugums par 6,29 miljardiem eiro jeb 35,3%). Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem, 2022.gada novembrī, salīdzinājumā ar 2021.gada novembri, eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 18,8% lielāka, bet importa – par 34%. Salīdzinot ar pērnā gada oktobri, eksporta vērtība pieauga par 4,8%, bet importa samazinājās par 2,1%.
Lūk, tādas ir svarīgākās izmaiņas eksportā 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2021.gada novembri.
Minerālproduktu – dabasgāzes, degvielas, ogļu, citu izrakteņu – eksports mums audzis par 122 miljoniem eiro jeb divkārt;
augu valsts produktu eksports kļuvis lielāks par 86,2 miljoniem eiro jeb 67,4%; pārtikas rūpniecības eksports lielāks par 48,2 miljoniem eiro jeb 38,9%; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,9 miljoniem eiro jeb 18,8%; parasto metālu un to izstrādājumu eksports kļuvis mazāks par 59,1 miljoniem eiro jeb -31,7%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2021.gada novembri: minerālproduktu imports lielāks par 349,8 miljoniem eiro jeb 3,4 reizes; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 45,1 miljoniem eiro jeb 12,1%; pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 43,9 miljoniem eiro jeb 32,3%; satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 31,1 miljoniem eiro jeb 24,9%; augu valsts produktu imports lielāks par 27 miljoniem eiro jeb 36,2%.
Novembrī svarīgākie Latvijas eksporta partneri bija Lietuva (16,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Krievijas Federācija (6,6%) un Vācija (6,1%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (28,7% no importa kopapjoma), Vācija (10,2%), Polija (9,3%) un Igaunija (8,6%).
2022.gada novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 6,2 procentpunktiem. Tā dēvēto «NVS valstu» īpatsvars eksportā samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet importā – par 4 procentpunktiem.
2022.gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 3,8 miljoniem.eiro jeb 10,6%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 4,1 miljoniem eiro jeb 33,4%. Eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 8,4 miljoniem eiro jeb 7%, to ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 6,8 miljoniem eiro jeb 77,3%. Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 1 miljonu eiro jeb 5,4%. Šo samazinājumu lielākoties ietekmēja optisko ierīču un aparatūras eksporta samazinājums par 1,9 miljonu eiro jeb 43,8%.
2022.gada novembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 597,2 tūkstošiem eiro jeb 1,8%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 3,9 miljoniem eiro jeb 42,1%. Imports no Krievijas Federācijas samazinājās par 51,6 miljoniem eiro jeb 39%, to galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 64,7 miljoniem eiro jeb 61,7%. Imports no Baltkrievijas pieauga par 5,2 miljoniem eiro jeb 39,7%, un to ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 6,1 miljonu eiro.
2022.gada novembrī preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 207 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 89. Savukārt 2022.gada janvārī eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 369 un 153. Preces no Krievijas Federācijas 2022.gada novembrī importēja 163 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 100. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022.gada janvārī, bija attiecīgi 556 un 283.
Pērn novembrī ārējās tirdzniecības bilance Latvijai bija pozitīva ar 117 partnervalstīm,
preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022.gada novembrī, salīdzinājumā ar 2021.gada novembri, visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksporta pieaugums – attiecīgi par 58,4 miljoniem eiro un 26,3 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 42,5 miljoniem eiro jeb 40,4%.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 77,2 miljoniem eiro.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022.gada novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 245,5 miljonu eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 10,2 miljonu eiro jeb 44,2%.
Lasiet arī: Krievijas un Baltkrievijas koka mēbeļu un papīra imports ir prettiesisks
