Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumā, ko tā publiskoja trešdien, 11.janvārī, tika cita starpā minēts: pērnajā decembrī, salīdzinot ar novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Tas iniciēja Latvijas lielāko komercbanku ekonomistu (tautsaimniecības stāvokļa analītiķu) optimisma piesātinātu situācijas vērtējumu.
«Inflācijas augstākais punkts – aiz muguras», droši paziņoja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. To signalizējot enerģijas cenu dinamika. Viņprāt, galvenais iemesls cenu atvilnim decembrī – samazinājās degvielas cenas, sākās atlaides apģērbiem un apaviem.
Nepatīkamākā ziņa – mēneša laikā turpināja pieaugt pārtikas cenas.
Tāpat strauji kāpa sakaru pakalpojumu cenas un maksa par mājokli.
Decembra dati Gašpuiša ieskata vēl neliecina par vispārēju deflācijas aizsākumu – cenu pieaugums janvārī, februārī, visticamāk, varētu vēl uzrādīties: «Daudzviet vēl tiks pacelti tarifi; kā arī dzirdams, ka ir uzņēmumi, kas gadu sāks ar savas produkcijas pārcenošanu.»
Tomēr gada otrajā ceturksnī inflācija varētu jau iespraukties vienciparā. Turpmāki siltuma rekordi un vājā globālā ekonomika var noturēt enerģijas cenas samērā zemā līmenī, iespējama arī īslaicīga samazināšanās. Pat, ja naftas un gāzes cenas pieaugs, šobrīd nekas neliecina, ka tās atgriezīsies pie pērn sasniegtajām virsotnēm.
Situācija saglabāsies nenoteikta un var būt strauji mainīga. Pašreizējās izejvielu un enerģijas cenu tendences ļauj cerēt, ka cenu kāpumam ir jāstājas arī pārtikai, ar iespējamu cenu kritumu atsevišķiem produktiem pavasarī, uzskata Gašpuitis.
«Līdz šī gada vidum inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%,» uzskata Citadele banka eksperts Mārtiņš Āboliņš. Esot redzami signāli, ka inflācijas kritums turpināsies arī šogad. Piemēram, ražotāju cenu inflācija Eiropā jau ir samazinājusies no vairāk nekā 33% augustā līdz 21,8% novembrī.
Inflācijas kritums gan uzreiz nenozīmē, ka cenas kļūs zemākas, viņš brīdina.
Pārsvarā gadījumu tas nozīmē, ka neturpinās tik strauji cenu kāpumi. Dabasgāzes cenu kritums Eiropā – kopš vasaras ir sarukušas par vairāk nekā 70% – noteikti ir pozitīvs faktors Latvijas ekonomikai, taču ietekme nebūs jūtama uzreiz. Šobrīd gāzes cenu kritumu jutīs tie, kam ir dinamiskie elektrības tarifi, jo elektrības cenas Nordpool biržā sarukušas no vairāk nekā 400 EUR/MWh augustā līdz aptuveni 100 EUR/MWh pēdējās nedēļās.
Vienlaikus dabasgāze vasarā ir iegādāta par salīdzinoši augstām cenām, tādēļ apkures cenas Latvijā šajā apkures sezonā būtiski nemainīsies. Ja saglabāsies pašreizējās gāzes cenas, tad 2023.gada otrajā pusē apkures un dabasgāzes cenas varētu samazināties.
Tomēr ar inflāciju saistītie izaicinājumi ne tuvu nav beigušies. Pakalpojumu cenu kāpums Latvijā pārsniedzis 10%, un šobrīd ir pāragri runāt par to, ka inflācija tuvākajā laikā atgriezīsies noturīgi zemā līmenī.
Tāpat ir grūti prognozēt, vai dabasgāzes cenu kritums varētu turpināties. Dabasgāzes patēriņš Eiropā 2022.gadā otrajā pusē ir sarucis par aptuveni 20%. Tas ir palīdzējis mazināt cenas, taču gāzes patēriņa samazinājums ir nācis kopā ar ražošanas apjomu kritumu vairākās rūpniecības nozarēs,
arī Latvijā šogad ir gaidāma recesija.
Tomēr, brīdī kad pasaules ekonomika atkal sāks augt, situācija var mainīties. Par to liecina arī dabasgāzes nākotnes darījumu cenas, kas uz nākamo ziemu šobrīd ir nedaudz augstākas nekā pašreizējās cenas, brīdina naftas un gāzes
«Inflācijas hipnoze izgaist,» Luminor pārstāvis Pēteris Strautiņš, kā ierasts, izsakās atraktīvi (un izvērsti). Viņaprāt, drīz «deflācijas draugu klubam» pievienosies mājokļa izmaksas. Pirmās ziņas par apkures tarifu samazināšanu parādījās jau apmēram pirms mēneša, bet citviet tarifi vēl auga, atkarībā no katra uzņēmuma iepirkumu stratēģijas.
Ekspertam nav šaubu, ka nākamā apkures sezona būs lētāka
– samazinās ne tikai gāzes, bet arī šķeldas cenas, vairākumā apdzīvoto vietu apkures tarifu kritums būs mērāms desmitos procentu.
Janvārī līdz šim elektrības cenas Nordpool Latvijas zonā ir mazāk nekā puse no novembra un decembra līmeņa. Elektrības cenas izšķiroši ietekmēs gāzes cenas, kas kopš augstākā punkta decembrī biržā samazinājušās apmēram uz pusi.
«Ir arvien grūtāk noticēt tam, ka vasarā eiropiešiem var rasties sarežģījumi ar gāzes krātuvju piepildīšanu, ja pat ziemā divu nedēļu periodā krājumi ir pieauguši,» pauž ekonomists. «Iespējams, ka šīs ziemas beigās krājumi būs apmēram tikpat lieli, cik iepriekšējās ziemas sākumā.»
Cenu stabilizāciju veicinošie notikumi datos ir redzami visdažādākajās vietās, saka eksperts. Ražotāju cenas vietējā tirgū mēneša griezumā ir kritušās trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no septembra, bet šo cenu gada inflācijas augstākais punkts bija augustā.
Pārtikas izejvielu biržās cenas strauji samazinājās oktobrī un novembrī, un šo notikumu atbalss tuvojas patērētājiem, svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā ir samazinājušās no vairāk nekā 50 līdz apmēram 40 centiem par litru. Pārtikas cenu samazināšanās būs daudz lēnāka un pakāpeniskāka nekā enerģijas deflācija, bet tā notiks.
«Decembrī mēneša griezumā pārtikas cenas vēl pieauga par 1%, bet
tālākam cenu kāpumam vairs nav nekāda pamata, tāpēc patērētājiem ir jāpretojas šādiem centieniem,
izvēloties citus produktus,» mūs pamāca Strautiņš. Daudzi patērētāji straujo cenu kāpumu kopš 2021.gada vidus, viņaprāt, ir sākuši uztvert kā stihisku nelaimi, kurai nevar pretoties. Ir laiks atbrīvoties no šīs nomāktības un kritiski izvērtēt ražotāju un tirgotāju piedāvājumu.
Psiholoģiski svarīgs punkts ceļā uz cenu stabilitāti būs ar viencipara skaitli rakstāmas inflācijas sasniegšana, kas visdrīzāk notiks maijā. Gada inflācija samazināsies nevis tāpēc, ka kaut kas notiks, bet tāpēc, ka nekas īpašs nenotiks – cenu līmenis gada pirmajā pusē būs diezgan plakans, gada inflāciju samazinās t.s. bāzes efekts.
Rudenī nozīmīgi gada inflācijas stutētājs vēl būs pārtika, kā arī dažādi pakalpojumi, kuru izmaksas pamatā veido algas. Vienlaikus jau vareni spēki darbosies pretējā virzienā. Pirmkārt, strauji samazināsies mājokļu uzturēšanas izdevumi. Tāpat ir cerības uz daudzu ilglietošanas preču cenu kritumu. Mājsaimniecības iekārtu cenas iepriekšējos 15 gados svārstījās ap vienu punktu, bet pērn tās strauji palēcās (+12,7%) acīmredzami pārejošu faktoru ietekmē. Lai nu kurā, bet šajā jomā konkurence ir, patērētājiem ir iespējas salīdzināt piedāvājumus internetā.
Ar naftas cenām nekad neko droši nevar zināt, saka Strautiņš, bet nākotnes darījumu cenas ļauj cerēt uz pakāpeniski sarūkošām transporta degvielu izmaksām. Sagaidāms, ka 2023.gadā vidējā inflācija būs starp 7% un 8%, jo gads vēl sāksies ar vairāk nekā 20% gada inflāciju janvārī. Izejvielu cenu kritums ir tik spēcīgs, ka nu jau var runāt ne tikai par inflācijas, bet arī IKP prognožu uzlabošanos, jo izdevumi importa apmaksai nebūs tik lieli, kā varēja bažīties. Patērētājiem ir labas cerības laikā ap 2023. un 2024.gada miju sagaidīt vispārēju cenu kritumu, sola eksperts.
«Decembrī inflācija nospieda bremzes pedāli» – tēlaini izsakās arī Swedbank ekonomiste Laimdota Komare. Šobrīd gan gāzes, gan elektrības cenas biržās ir būtiski atkāpušās no saviem pīķiem, tomēr Latvijas iedzīvotāji savos rēķinos to vēl nav redzējuši. Valsts atbalsta pasākumi no oktobra iegrožoja inflācijas kāpumu, bet tiem atbalsta iedzīvotāji par gāzi, apkuri un elektrību maksātu vairāk.
gāzes un elektrības cenu kritums biržās nozīmē vien Šo: kad atbalsts beigsies, cenu kāpums nebūs tik straujš.
Pagaidām pārtikas produktu cenas Latvijā vēl neatspoguļo globālo pārtikas izejvielu cenu kritumu. Tas, visticamāk, tādēļ, ka cenas veikalu plauktos ietekmē arī tādi faktori kā augstākas enerģijas un darbaspēka izmaksas.
Degvielas cenu kritums atspoguļo iepriekšējos mēnešos novēroto naftas cenu kritumu. Finanšu tirgi sagaida, ka pasaules naftas cena vēl samazināsies. Protams, tas nav akmenī kalts, un viss var mainīties, piemēram, ja OPEC+ izlemtu rīkoties, lai iegrožotu naftas cenas turpmāko kritumu.
Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat ātrā novērtējuma inflācija eirozonā decembrī bija 9,2%. Gada inflācija decembrī samazinājās gandrīz visās eirozonas valstīs (izņemot Maltu un Slovēniju), pateicoties lēnākam energoresursu cenu pieaugumam. Izskatās, ka inflācijas pīķis eirozonā ir aiz muguras, spriež Komare.
«Inflāciju aizvadītajā gadā ietekmēja pasaules cenu kāpums energoresursiem un pārtikai, šogad cenu kāpums stabilizēsies,» ar šādu vērtējumu privātā sektora kolēgiem pievienojās Finanšu ministrijas Analītikas dienesta eksperte Ieva Šnīdere.
Protams, valsts varas pārstāve uzsver, ka inflācijas bremzēšanas centienus «būtiski ietekmēja valsts sniegtais atbalsts, gan kompensējot maksājumus par sadales un pārvades pakalpojumiem gada sākumā, gan atceļot obligāto iepirkuma komponenti no 1.septembra, gan daļēji kompensējot cenu mājsaimniecībām pirmajām 100 kWh no 1.oktobra.»
FM analītiķe prognozē, ka šogad patēriņa cenas stabilizēsies. Galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, būs vērojama arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. «Ņemot vērā nenoteikto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā kopumā vidējā gada inflācija paredzama 9% robežās,» spriež Šnīdere.
Lasiet arī: Decembra patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 20,8%
