Patlaban nav nevienas nepieciešamības Jēkabpilī plūdu dēļ izsludināt ārkārtējo situāciju, svētdien, 15.janvārī. pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Sēdes laikā secināts, ka Latvijas likumi un procedūras rīcībām šādos gadījumos ir ļoti labi izstrādātas, visi dienesti labi un koordinēti strādā. Tāpēc nav nevienas nepieciešamības izsludināt ārkārtējo situāciju, lai valdībai tiešā veidā tālāk iesaistītos, teica Kariņš, piebilstot, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu Jēkabpilī tiek piedzīvota reģionālā mēroga katastrofa. Likums nosaka, ka pašvaldībās ir civilās aizsardzības komisijas, ko vada attiecīgās pašvaldības vadītājs.
«Valdība ir gatava izsludināt ārkārtējo situāciju, ja pašvaldības civilā komisija uzskata, ka tas būtu nepieciešams.
Patlaban vienīgais iemesls, kāpēc to varētu darīt, būtu piespiedu evakuācija, bet nav tādas nepieciešamības.
Valdība būtu gatava ātri pieņemt šādu lēmumu, ja tas būtu nepieciešams,» sacīja Kariņš.
Kariņa ieskatā situācija Jēkabpilī patlaban ir nopietna, bet to nevar risināt, piemēram, ar HES palīdzību. Tāpat prognozes neliecina par laikapstākļu īpašu uzlabošanos, tāpēc nav gaidāms ka ledus sablīvējums varētu tuvākajā laikā izkust. Līdz ar to esošā situācija var ievilkties. «Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) kontrolē situāciju. Tiek stiprināts aizsargdambis, darbi pastāvīgi notiek, palīdzību sniedz citas pašvaldības,» teica premjers.
Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi sekot līdzi atbildīgo iestāžu norādēm, īpaši saistībā ar evakuāciju. Lēmumu par to pieņem pašvaldība, un ļoti svarīgi šīm norādēm sekot, jo tās balstītas uz ļoti skaidriem risku aprēķiniem par plūdu izvēršanos.
«Situācija ir kritiska, nopietna, bet labā ziņa ir, ka mūsu likumi, procedūras un dienesti ir sakārtoti tā, ka viss notiek. Visi dienesti pastāvīgi seko līdzi situācijai. Ja būs kaut kas jāmaina, tas tiks momentā darīts,» sacīja premjers. Viņš slavēja Ragaiņa līdzšinējo veikumu plūdu seku novēršanā, uzsverot, ka pašvaldības vadītājs izcili pilda savu lomu. «Visiem jēkabpiliešiem jābūt lepniem, ka domei ir šāds vadītājs, kurš spēj ļoti adekvāti reaģēt,» pauda valdības vadītājs.
Vienlaikus Kariņš apliecināja, ka
valdība sniegs finansiālu atbalstu plūdos cietušajai pašvaldībai un iedzīvotājiem.
Viņš norādīja, ka patlaban vēl ir pāragri spriest par plūdu nodarīto postu apjomu, taču, tiklīdz ūdens līmenis stabilizēsies, tiks veikti aprēķini un lemts valdībā par nepieciešamās finanšu palīdzības apjomu. «Skatīsimies, kādas būs atbalsta iespējas gan katrai ministrijai, gan valdībai, un pieņemsim lēmumu par finansiālas palīdzības sniegšanu gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem,» uzsvēra Kariņš.
Jau ir ziņots, ka vēstīja, ka Daugavā pie Jēkabpils no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, applūst plašas teritorijas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopš 8.janvāra glābis 34 cilvēkus no applūdušajām teritorijām. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņo, ka sestdien, 14.decembrī, pulksten 21.50 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedzis 8,81 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Nakts laikā ūdens līmenis nedaudz krities, taču aizvien pārsniedz sarkanā brīdinājuma kritēriju – 8,4 metru atzīmi.
Lasiet arī: Plūdu draudi saglabāsies līdz pavasarim