Aktualizējot jautājumu par darba vides problemātiku ārstniecības iestādēs, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aicina pievērst lielāku uzmanību valsts valodas lietojumam slimnīcās.
Kā informē Veselības ministrijā (VM), ministrs pirmdien, 19.februārī, tikās ar slimnīcu vadītājiem, lai pārrunātu latviešu valodas lietošanu darba vidē, kā arī jauno ārstu un rezidentu apmācību procesu ārstniecības iestādēs saistībā ar jauno ārstu sūdzībām par situācijām, kad darba vidē netiek lietota latviešu valoda.
Tikšanās laikā Abu Meri uzsvēra, ka Valsts valodas likums nosaka latviešu valodas lietošanu iestādēs un organizācijās, kas darbojas sabiedriskajās interesēs, tajā skaitā veselības jomā. Tādējādi, sniedzot publiskus pakalpojumus, personālam obligāti ir jāzina latviešu valoda un arī jākomunicē latviešu valodā ar saviem kolēģiem.
“Valsts valodas lietošanas nepieciešamība, risinot darba jautājumus, ir saistīta gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, gan ar pacientu drošību. Tādēļ aicinu slimnīcu vadību pievērst uzmanību šiem jautājumiem,” norāda veselības ministrs.
Arī jaunie ārsti kā vienu no apgrūtinošiem apstākļiem norāda darba vidi ārstniecības iestādēs un saziņu ar kolēģiem,
kuri darba jautājumos savstarpēji nekomunicē latviski. Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) pārstāves Marta Celmiņa un Anna Klēšmite informēja, ka tiks veikta kolēģu aptauja saistībā ar latviešu valodas un svešvalodu lietojumu darba jautājumos. Jau iepriekš LJĀA ir aktualizējis jautājumus par darba vides problemātiku ārstniecības iestādēs, kas papildus atalgojumam un izaugsmes iespējām ir viens no iemesliem, kas mudina jaunos ārstus izvēlēties darbu ārvalstīs.
Jaunie ārsti Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” iepriekš norādījuši, ka liela daļa jauno speciālistu, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, ne vien nerunā krieviski, bet pat nesaprot šo valodu. Patlaban mācības notiek lielākoties angļu vai latviešu valodā, taču pēc studijām daļa jauno mediķu nonāk ārstniecības iestādēs, kur saziņa ar kolēģiem mēdz notikt krieviski. Rezultātā valodas jautājums darbā daudziem var izrādīties izšķirošs, pat ja viņi paši vēlas strādāt Latvijā.
Tāpat tikšanās laikā tika akcentētas pacienta tiesības pieaicināt kādu tuvinieku vai citu uzticības personu, ja tas netraucē ārstniecības procesam. Gadījumos, ja pacientam ir grūti komunicēt valsts valodā, ir tiesības uz vizīti doties kopā ar cilvēku, kurš valodu zina pietiekamā līmenī, lai komunikācija noritētu veiksmīgi.