Vairākas valstis, tostarp Latvija, atkārtoti aicina veikt rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāves apstākļiem, BNN ziņo Ārlietu ministrijā (ĀM).
Piecas Eiropas valstis kopīgā paziņojumā norādīja, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2024. gadā ieslodzījumā ticis noindēts ar nāvējošu un retu toksīnu, par notikušo atbildību uzliekot Krievijas valstij.
Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas un Zviedrijas ārlietu ministrijas pavēstīja, ka pirms diviem gadiem mirušā Navaļnija paraugu analīzes “skaidri apliecina epibatidīna klātbūtni”.
Epibatidīns ir toksīns, kas dabā sastopams Dienvidamerikas raibvardēs.
Valstu kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka šāda uzbrukuma īstenošanai “vienīgi Krievijas valstij bija gan nepieciešamie līdzekļi un motīvs, gan gatavība ignorēt starptautiskās tiesības”.
Otrajā gadadienā kopš Navaļnija nāves Krievijas soda kolonijā valstis kopīgā paziņojumā pauž līdzjūtību viņa ģimenei un uzsver Krievijas varasiestāžu atbildību par notikušo. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, paziņojumā norādīts, ka Krievija ir atbildīga par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos pret Navaļniju apcietinājumā, kā arī par nespēju pienācīgi reaģēt uz viņa lūgumiem.
ĀM ziņo, ka valstis pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā, tostarp represijām pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Paziņojumā atzīmēts, ka Krievijā politisku iemeslu dēļ aizturēti vairāk nekā 1700 cilvēku, tostarp Ukrainas politieslodzītie Krievijas gūstā.
Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas iekšējās represijas ir cieši saistītas ar agresiju ārvalstīs, un valstis atkārtoti aicina Krieviju pildīt savas starptautiskās saistības un atbrīvot politieslodzītos.
Kopīgo paziņojumu parakstījušas Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Igaunija, Jaunzēlande, Kanāda, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.
Tiesa advokātiem Vadimam Kobzevam, Aleksejam Ļipceram un Igoram Serguņinam piesprieda no trīsarpus līdz pieciem gadiem ilgus cietumsodus. Viņi tika aizturēti 2023.gada oktobrī un apsūdzēti par “ekstrēmismu”.
Pēc Navaļnija nāves Krievijas varasiestādes pastiprināja kampaņu pret Kremļa kritiķa atbalstītājiem, līdzgaitniekiem un ģimeni – tika aizturēti žurnālisti, kas atspoguļoja viņa tiesas sēdes, un viņa atraitne Jūliju Navaļnaja ir iekļauta “teroristu un ekstrēmistu” melnajā sarakstā.
Lasiet arī: “Nevis lācis, bet dārza gliemezis!” – politiķi Minhenē atspēko mītu par vareno Krieviju