Minhenes drošības konferencē Eiropas politiķi sniedza ļoti skaidru Krievijas situācijas un tās izredžu novērtējumu karā pret Ukrainu, kā ziņo Dialog.UA.
Vienu no skarbākajiem izteikumiem izteica NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Uzstājoties no tribīnes Minhenē, viņš vērsa uzmanību uz Krievijas armijas nespēju virzīties uz priekšu Ukrainā. “Krievi vēlas, lai visi ticētu, ka viņi izskatās pēc vareniem lāčiem. Bet droši var teikt, ka viņi virzās cauri Ukrainai ar dārza gliemeža lēnumu,” sacīja alianses līderis.
Arī Somijas prezidents Aleksanders Stubs bija nežēlīgs izteikumos par Maskavu. Viņš paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins savas agresijas laikā “cietis stratēģisku neveiksmi”. “Viņš gribēja padarīt Ukrainu par krievisku, bet tā kļuva par eiropeisku,” sacīja Somijas prezidents.
Viņš norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā Krievijas armijai ir izdevies ieņemt tikai 1% Ukrainas zemes, ciešot milzīgus zaudējumus.
Savu viedokli izteica arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kaja Kallasa, uzsverot, ka Maskava nav spējusi īstenot savas ambīcijas pat pēc gadiem ilgām cīņām. “Pēc vairāk nekā desmit gadus ilga konflikta, tostarp četriem pilna mēroga kara gadiem Ukrainā, Krievija tik tikko ir tikusi tālāk par 2014. gada līnijām. Un par kādu cenu? 1,2 miljoni upuru,” viņa teica. Pēc viņas teiktā, agresijas sekas ir postošas, pirmkārt un galvenokārt, pašai Krievijai. “Šodien Krievija ir iznīcināta. Tās ekonomika ir drupās. Tā ir atvienota no Eiropas enerģijas tirgiem, un tās pašas valsts pilsoņi bēg no valsts,” atzīmēja Kallasa. Viņa brīdināja par politiskas piekāpšanās Maskavai risku, kas varētu dot Kremlim vairāk, nekā tas varētu sasniegt militāri. “Lielākais drauds, ko Krievija pašlaik rada, ir tas, ka tā pie sarunu galda iegūst vairāk nekā kaujas laukā,” uzsvēra diplomāte.
Kallasa arī ieskicēja iespējamā izlīguma principus. “Ja Ukrainas militāro spēku lielumam ir jābūt ierobežotam, tad arī Krievijas militārajiem spēkiem tas ir jādara. Ja Krievija ir nodarījusi kaitējumu Ukrainai, Krievijai par to ir jāmaksā. Nav amnestijas par kara noziegumiem, nav deportēto Ukrainas bērnu atgriešanās. Tas patiesi ir vismazākais, kam Krievijai vajadzētu piekrist, ja miers ir Krievijas mērķis,” viņa paziņoja.
Eiropas līderu paziņojumi Minhenē signalizē par nepārtrauktu politisko un militāro atbalstu Ukrainai un to, ka Eiropa neuzskata Krieviju par neievainojamu spēku, kas spēj diktēt mieru, raksta portāls.
Lasiet arī:
Kadirova dēlam izņemts viens no orgāniem, kā arī diagnosticētas citas traumas pēc autoavārijas
VIDEO | “Novērtējām par zemu!” – Krievijas TV izskan negaidītas atziņas par Zelenski un ukraiņiem
Nedēļas horoskops: 13.-19. februāris
Soctīklos piktojas par šūnu apraides paziņojumu septiņos no rīta
Par 120 000 eiro Latvijā mainīs un koriģēs ceļa zīmju norādes uz Krieviju un Baltkrieviju