Lielās aptieku ķēdes publiski biedē sabiedrību, ka mazās aptiekas neizdzīvos, kamēr Veselības ministrija (VM) ar mazo aptieku pārstāvjiem jau konstruktīvi strādā, lai pārmaiņu rezultātā aptiekas, īpaši mazās, ne tikai pastiprinātu savu neatkarību, bet arī veicinātu farmaceita lomas vietu un nozīmi visā veselības aprūpes sistēmā, aģentūrai LETA sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Viņš atzina, ka par augstajām zāļu cenām, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, sabiedrībā neapmierinātība ir jau sen. Gan vairāki veselības ministri, gan vairākas kompetentās iestādes – Pasaules veselības organizācija (PVO), Konkurences padome, Valsts kontrole, Ekonomikas ministrija un Tiesībsarga birojs – esot ļoti nopietni analizējušas situāciju un sniegušas savas rekomendācijas veikt pārmaiņas farmācijas nozarē, pārskatot gan zāļu cenu veidošanas principus, gan kompensējamo zāļu sarakstu.
Tāpat esot norādīts uz nevienlīdzīgu zāļu cenu pie atšķirīgām diagnozēm,
proti, vienam pacientam ar viņa diagnozi nepieciešamais medikaments ir kompensēts, bet citam pacientam kompensācijas nav. Abu Meri uzsver, ka tas ir netaisnīgi.
“Apzinoties, cik kritiska var būt laicīga un pareiza medikamentu lietošana, un ka valsts finansējums, kas tiek virzīts zālēm, ir ļoti mērķēts, stājoties amatā, es vēlreiz pārskatīju visu kompetento iestāžu atzinumus un rekomendācijas. Esmu pārliecināts, ka jau vairākus gadus detalizētas analīzes pietiek, ir jāsāk rīkoties – jāizstrādā pasākumu plāns savstarpēji saistītām aktivitātēm, lai ieviestu ilgtspējīgas pārmaiņas,” norādīja veselības ministrs.
Pēc viņa paustā, jau pirmajās nedēļās ministra amatā tika sāktas pārrunas ar nozares pārstāvjiem, rīkotas individuālas tikšanās ar lielākajiem dalībniekiem – tirgotājiem, zāļu ražotājiem un aptiekām, tostarp gan mazajām, gan vertikāli integrētiem uzņēmumiem, kas aptver visus zāļu apgādes posmus –, lai pārrunātu redzējumus un viņu priekšlikumus.
“Nozares uzrunātajiem pārstāvjiem lūdzām sniegt, un tie iesūtīja priekšlikumus, kurus izvērtējām un apkopojām. Paralēli jau iepriekšējās valdības laikā bija iesākts konceptuālais ziņojums, balstīts PVO ekspertu padziļinātā ekspertīzē par nevienlīdzību Baltijas medikamentu tirgū un to ietekmējošiem faktoriem. Arī tad nozare sniedza daudz vērtīgu priekšlikumu farmācijas nozares regulējuma pilnveidošanai,” klāstīja veselības ministrs.
Viņš skaidroja, ka, atzīstot šo padarīto darbu par vērtīgu un konkrētus priekšlikumus par tādiem, kas var uzlabot zāļu pieejamību, tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams iesākto turpināt, jau virzoties uz konkrēta rīcības plāna un darbības virzienu izstrādi, kas būtu izdarāms 2024.gada laikā.
Aktualizējot nozares sniegtos priekšlikumus, nozares pārstāvji tika saaicināti sēsties pie viena galda, izdiskutējot visus priekšlikumus, kurus paredzēts virzīt, un sagatavot ziņojumu. Tajā būtu ietverts piedāvājums jau kompleksi un mērķtiecīgi veikt pārmaiņas, kuru mērķis – sniegt nozīmīgu ieguvumu sabiedrībai, nevis atrauti apskatīs vienu iespējamo risinājumu.
Runājot par termiņiem, ministrs uzsvēra, ka ziņojums valdībā tiek virzīts saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību. Turklāt lielākā daļa priekšlikumu esot pašas nozares redzējums, un nozares pārstāvji bija iesaistīti priekšlikumu apspriešanā. Tādēļ apelēšana pie īsiem termiņiem ir tikai viens no mēģinājumiem kavēt pasākumu plāna virzību valdībā, viņš atzina.
Abu Meri vērsa uzmanību, ka lielākajā daļā Eiropas valstu visi recepšu medikamenti arī tiek kompensēti, un Veselības ministrijas (VM) priekšlikums ir 2024.otrajā pusē noteikt arī Latvijā recepšu medikamentiem 5% kompensāciju un pakāpeniski ik gadu paaugstināt recepšu zāļu kompensācijas apmēru. Tomēr pēc atkārtotas diskusijas ar nozares organizācijām minētais priekšlikums šobrīd netiek virzīts, jo nozare tam neesot gatava.
“Lielās aptieku ķēdes publiski biedē sabiedrību, ka mazās aptiekas neizdzīvos. Tikmēr mēs ar mazo aptieku pārstāvjiem jau konstruktīvi strādājam, lai pārmaiņu rezultātā aptiekas, īpaši mazās, kuras pilda arī sociālo funkciju mazāk apdzīvotās vietās, ne tikai pastiprinātu savu neatkarību, bet arī veicinātu farmaceita lomas vietu un nozīmi visā veselības aprūpes sistēmā. Tāpat strādājam pie tā, kādas pieejas būtu nepieciešamas, lai ierobežotu neracionālu zāļu lietošanu,” skaidroja Abu Meri.
Viņš norādīja, ka iesniegšanai Ministru kabinetā sagatavotajā ziņojumā ietvertais rīcības plāns nesatur detalizētus un precīzus risinājumus, jo tam ir nepieciešamas papildu diskusijas ar nozari. Izņēmums ir viens punkts – noteikt kompensējamajiem medikamentiem vismaz 75% kompensāciju no 2024.gada 1.jūlija.
“Šīs valdības un arī mana pārliecība ir, ka finansējuma palielinājumam ir jānes līdzi arī sistēmiskas pārmaiņas. Valsts finansējuma pieaugums 2024.gadā medikamentiem ir nozīmīgs. Kā jau minēju iepriekš, kompetento institūciju un VM sadarbībā ar PVO veiktās analīzes ir pārliecinošas, pati nozare atzīst, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, iesniedzot daudzus ļoti vērtīgus priekšlikumus,” uzsvēra ministrs.
Viņš skaidroja, ka katrs rīcības plāna punkts paredz arī turpmāku ciešu sadarbību ar nozari, lai maksimāli efektīvi risinātu sistēmiskās nepilnības, mērķtiecīgi virzītu valsts finansējumu un izbeigtu nevienlīdzīgu cenu situāciju. Abu Meri saprotot, ka pārmaiņas tā īsti nepatīk nevienam, taču centieni kavēt un sabotēt šī rīcības plāna virzību viņa vērtējumā nozīmē kavēt kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšanu, kavēt kompensācijas apmēra paaugstināšanu līdz vismaz 75%, kā arī kavēt iespēju visai sabiedrībai iegādāties savas veselības uzlabošanai zāles par apmēram 15% lētāk.
Tāpat tas nozīmējot kavēt farmaceita lomas un aptieku neatkarības stiprināšanu un kavēt papildu turpat 30 miljonu eiro finansējumu jauniem medikamentiem, jaunām diagnozēm.
Lasiet arī: Finanšu problēmas. Daugavpils slimnīca varētu būt pirmā, kuru pārņem valsts