Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret kādu fizisku personu par 30 000 eiro kukuļa piedāvāšanu kādam Ādažu novada domes deputātam par labvēlīgu balsojumu pašvaldības priekšsēdētāja vēlēšanās.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs mainījās pagājušā gada izskaņā pēc Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātā parlamentā nonāca vairākus gadus novadu vadījušais Māris Sprindžuks (LRA/AS), kurš tagad kļuvis par pašvaldību lietu ministru.
Sprindžuka vietā 2022.gada 1.novembrī par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ar 12 balsīm tika ievēlēta viņa vietniece Karīna Miķelsone (LRA). Domes priekšsēdētāja nomaiņu pavadīja arī pamatīgas izmaiņas valdošajā koalīcijā, Latvijas Reģionu apvienībai pārtraucot sadarbību ar līdzšinējiem partneriem, bet viņu vietā ņemot līdz tam opozīcijā esošo Latvijas Zemnieku savienību. Līdz ar to domes priekšsēdētāja vietnieka amatu zaudēja Konservatīvo pārstāvis Imants Krastiņš, bet šo posteni ieguva Genovefa Kozlovska (LZS).
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziskā persona piedāvāja kukuli deputātam, lai panāktu, ka deputāts domes sēdē nobalso par konkrētas personas ievēlēšanu pašvaldības priekšsēdētāja amatā.
Izmeklētais noziedzīgais nodarījums īstenots 2022.gada 5.oktobrī,
informēja KNAB. Birojs kriminālprocesu sāka 2022.gada 18.oktobrī. KNAB norādījis, ka kriminālatbildība par kukuļošanu iestājas ne tikai brīdī, kad kukulis fiziski nodots, bet jau brīdī, kad amatpersonai kukuļa piedāvājums izteikts.
Izmeklētāji pauda, ka noziedzīgais nodarījums izmeklēts par kukuļa piedāvājumu, tāpēc neesot pamata apšaubīt balsojuma par Miķelsoni likumiskumu. KNAB rīcībā arī neesot informācijas, ka 1.novembra balsojums būtu bijis ietekmēts kādā citā veidā.
Ādažu novada pašvaldībā informēja, ka tajā nav saņemts KNAB pieprasījums, lai vērtētu pašreizējās Ādažu domes priekšsēdētājas ievēlēšanu amatā un pašvaldības rīcībā nav ziņu ka viņas ievēlēšana amatā tiek apšaubīta. Aptaujātie esošie un bijušie pašvaldības deputāti apgalvoja, ka viņiem neesot informācijas par šo lietu,
vai arī viņi ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu.
Birojs precīzi neatklāja, vai deputāts par kukuļa piedāvājumu pats informēja KNAB, taču, visticamāk, tā noticis. KNAB praksē ir bijušas līdzīgas lietas, piemēram, AS Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Igors Trubko tika apsūdzēts par iespējamu 2,1 miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes Par/Progresīvie frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam. Viņš par notikušo vērsās KNAB, savukārt apsūdzētais vainu neatzīst.
KNAB norādījis, ka šādos gadījumos amatpersonai ir būtiski atcerēties galvenos rīcības soļus: nepiekrist, taču piedāvājumu tūlītēji arī nenoraidīt, lūdzot laiku pārdomām, un nekavējoties sazināties ar KNAB, kas informēs par tālākajiem rīcības soļiem.
Lasiet arī: KNAB iepriekšējā plānošanas periodā pretkorupcijas jomā izpildījis vairāk nekā 90% uzdevumu