Pabeigtā izmeklēšana advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā atklāj, ka noziegumu organizējusi «kriminālā autoritāte» Genādijs Vaļagins, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga. Viņš bijis labās attiecībās ar šobrīd apcietinātajiem uzņēmējiem Mihailu Uļmanu un Aleksandru Babenko.
Šo trijotni saistīja arī finanšu darījumi, to žurnālistiem paziņoja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas vadītājs priekšnieks Romāns Jašins. Savukārt šāvējs, kuram uzticēts asiņainais darbs, ir tiesāts par 1997.gada decembrī veikto Jelgavas uzņēmēja, alkoholisko dzērienu ražotāja SIA VETA direktora Haralda Vetera slepkavību.
Tāpat TV raidījums vēsta: saistībā ar iespējamu informācijas nopludināšanu par Bunkus slepkavības izmeklēšanu tika atstādinātais augsta ranga policists Jānis Kāpostiņš. Viņš devies izdienas pensijā veselības stāvokļa dēļ, taču dienesta pārbaude vēl turpinoties.
Genādijs Vaļagins pagājuša gadsmita 90.gados pārstāvēja tā dēvēto Ivana Haritonova grupējumu. Haritonovieši bija otrs lielākais organizētās noziedzības grupējums aiz pārdaugaviešiem. Naudu, ko reketa ceļā izspieda no uzņēmējiem, viņi legalizēja, pērkot īpašumus Latvijā un ārpus tās. Vaļaginu, tolaik pazīstamu ar iesauku Dlinij (Garais), uzskatīja par Haritonova «labo roku», viņš pārvaldīja grupējuma kasi un bija atbildīgs par naudas legalizāciju.
Grupējuma līderi uz apsūdzēto sola sēdās pēc ilgiem policijas pūliņiem, jo tika nošauti svarīgi liecinieki, likti citi šķēršļi pierādījumu vākšanai. Vaļaginu notiesāja, cietumu viņš pameta 2000.gadā. Šim cilvēkam saglabājās ietekme noziedzīgajā vidē gan Baltijā, gan Krievijā – tā domājot policijā, stāsta Nekā personīga veidotāji. Pēc žurnālistu rīcībā esošām ziņām, policija uzskata Vaļaginu par advokāta Bunkus slepkavības organizētāju.
Par slepkavības izpildītāju bija izraudzīts Latvijā dzimušais Viktors Krivošejs, kurš bija iesaistīts Vetera nogalināšanā 1997.gadā. Uzņēmējs bija izbraucis no mājām Jelgavā, nolaupīts un vēlāk atrasts miris netālu no vietas, kur turēja savu auto. Par slepkavību tika apcietināti pieci cilvēki, viņu vidū arī Krivošejs. Kā vēsta Jašins, viņš, atsēdējis 15 gadus, pēc soda izciešanas aizbrauca uz Krieviju, kur pieņēmis šīs valsts pilsonību.
PolicijaI ir pierādījumi, ka Krivošejs jau 2016.gada septembrī mēģināja noslepkavot Bunkus, taču toreiz nEnostrādājis ierocis.
Slepkavības mēģinājums notika advokāta ierastajā pārvietošanās maršrutā, vietā, kur nav videonovērošanas kameru un ir daudz atkāpšanās ceļu.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis raidījumā atklāj, ka par slepavību samaksāts ne mazāk par 300 tūkstošiem. Organizētājs saņēmis šo summu no pasūtītājiem, pēc tam attiecīgi to sadalījis līdzizdarītājiem. Cik tieši viņi saņēmuši, prokurors atteicās atklāt.
Jašins stāsta, ka izmeklētāju ieskatā slepkavības motīvs bija Bunkus profesionālā darbība: «Viņš [Bunkus] vienkārši sāka rakt dziļāk un dziļāk. Viņš radīja draudus. [..] Tā Bunkus darbība aizgāja tik tālu, kas viņu uztvēra kā potenciālu ienaidnieku!»
Jau ir ziņts, ka Bunkus, būdams vairumtirgotāja REGO TRADE maksātnespējas administrators, Bunkus centās piedzīt zaudējumus no uzņēmuma bijušās valdes, tai skaitā no Mihaila Uļmana. Abiem radās arī citi konflikti. Bunkus bija arī bankrotējušā uzņēmuma Aizko administrators. Par šī uzņēmuma darbību advokāts rakstīja iesniegumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai, ka ir aizdomas par naudas legalizēšanu, sniedzot inkasācijas pakalpojumus.
Darījumos figurēja ar Uļmanu saistītas kompānijas. To konti bija atvērti – caur uzņēmumu Mono – Uļmanam pastarpināti piederošajā Latvijas Pasta bankā. Nekā personīga stāsta, ka Bunkus ziņojumā aprakstīta skaidras naudas inkasēšanas shēma no tobrīd Uļmanam piederošajiem Mego veikaliem darbojusies 2010.gadā. Taču advokāts banku uzraugiem uzsvēra, ka tādas pašas shēmas, iespējams, turpinājušās arī vēlāk.
Mego bija noslēdzis inkasācijas līgumu ar Aizko. Bunkus izpētītais ļāvis secināt: Aizko darbojās kā starpnieks, tajā bija tikai 2 darbinieki un neviena auto. Reāli inkasēšanu veica specializētā kompānija Evor. Bunkus norādīja: no pavisam inkasētiem 12 857 073 eiro skaidrās naudas vairāk nekā divi miljoni (2 237 598 eiro) palika pie bankas līdzīpašnieka Mono.
Ziņojumā, citē raidījums, Bunkus rakstīja,: «[..] Iepludinot nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, lai uzdotu tos par SIA Mego veikalos inkasētiem naudas līdzekļiem, bet reāli inkasēto skaidru naudu novirzītu «ēnu ekonomikā», tika izmantota tikko dibinātā SIA MOCEL un SIA ELOPAK. Abām bija atvērti norēķu konti Latvijas Pasta bankā [..] Abas šīs sabiedrības nekad nav sniegušas gada pārskatus nodokļu administrācijai.»
No Bunkus slepkavības lietas tagad izdalīts atsevišķs kriminālprocess par saimnieciskiem noziegumiem, kas nodots izmeklēšanai VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Runa ir par varbūtējiem nelegālās naudas darījumiem, kuros figurē abi iespējamie nozieguma pasūtītāji. Savukārt jaunatklātie apstākļi par slepkavības mēģinājumu 2016.gadā ļauj no jauna skatu punkta paraudzīties uz Bunkus ziņojumiem tiesībsargiem.
2016.gada februārī Bunkus vēršas pie ģenerālprokurora. Viņš apraksta konfliktu ar Uļmanu un saka, ka pret viņu policijā tiekot safabricētas lietas. Maksātnespējas dministrators runā arī par draudiem dzīvībai, un viņa iesniegumā kā iespējamais agresors nosaukts Mihails Uļmans. Mēnesi vēlāk, martā, Bunkus raksta banku uzraugiem par iespējamām liela apmēra naudas legalizācijas shēmām uzņēmumā Aizko. Identiska satura ziņojums tika iesniegts arī citām tiesībsargājošām iestādēm.
2016.gada septembra beigās notiek Bunkus slepkavības mēģinājums. Viņš tos uztver kā draudus un uzreiz ģenerālprokuroram raksta vēlreiz.
Vēstulē atstāsta kādu sarunu, ka viņu, līdzīgi kā citu uzņēmēju, kurš nonācis konfliktā ar Uļmanu, varētu nošaut.
Pēc pusgada, 2017.gada maijā, banku uzraugi saņem vēl vienu Bunkus ziņojumu par aizdomīgu darījumu ķēdi, saistībā ar uzņemumu REGO TRADE. Ziņojumā minētas vairākas iespējams fiktīvas firmas un ofšori, kurām bija norēķinu konti Uļmanam pastarpināti piederošajā bankā. Gadu vēlāk, 2018.gada maijā, advokātu nošauj.
Nekā personīga vēsta, ka tam ir neoficiāli zināms: slepkavības izpildītājam Krivošejam visu solīto nemaksāja. Viņa uzstājība, prasot samaksāt, radīja draudus paša dzīvībai, tāpēc slepkava vērsās pie Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, lai tās viņu aizsargā apmaiņā pret informāciju, kā notika Bunkus slepkavība.
Šī gada martā Rīgā tika nošauts Genādijs Vaļagins. Viņa likvidēšanu saista ar grupējumu savstarpējo rēķinu kārtošanu par narkotiku kravām. Raidījuma rīcībā ir ziņas, ka pēc Vaļagina nāves Krivošejs savu viedokli mainījis un sācis pretdarboties izmeklēšanai. «Fiksēta arī liecinieku ietekmēšana. Patlaban Krivošejs atrodas apcietinājumā,» vēsta Nekā personīgi. Prokurors Lasmanis žurnālistiem apgalvoja, ka apsūdzības uzturētāji zinot, kā novērst šādu kaitējumu valsts apsūdzības uzturēšanai.
Apsūdzībām par slepkavības pasūtīšanu organizētā grupā nepiekrīt ne Uļmans, ne Babenko. Viņu aizstāvji – uzņēmēju attiecības ar Vaļaginu nekomentējot – uzsver: apsūdzības uzrādīšana nenozīmē, ka tiešām ir noskaidroti objektīvi apstākļi un atrastas vainīgas personas. Zvērināta advokāte, Uļmana aizstāve Alla Ignatjeva raidījumā skaidro, ka viņa nevar sazināties ar klientu, jo viņš pārvests uz Olaines cietuma slimnīcu .
Savukārt Babenko aizstāve, zvērināta advokāte Helēna Purviņa uzskata, ka VP amatpersonas, šomēnes, 8.decembrī, sarīkojot preses konferenci – «kārtējo reizi paziņojot, ka ir atklājušas noziegumu» – ir klaji pārkāpušas nevainīguma prezumpciju, veicot sabiedrības un iespējams tiesas viedokļa ietekmēšanu.
Raidījums ziņo, ka 2016. un 2018.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja sankcijas Latvijas Pasta bankai (tagad – LPB Bank) par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā. Pirmajā reizē uzraugi ar banku noslēdza līgumu par sistēmas pilnveidošanu, bet atkārtotā pārbaudē atkal konstatēja virkni pārkāpumu, par ko uzlika 2 miljonu eiro sodu. Banka to apstrīdēja, un tiesvedība vēl turpinās.
Banka informēja Nekā personīga, ka tai nav informācijas, vai uzraugi pētījuši arī darījumus ar Aizko. Pārbaudes ziņojumos šāda informācija nav bijusi iekļauta. LPB Bank neesot lietas dalībnieks nevienā kriminālprocesā, kas būtu saistīts ar Aizko. Mono kapitāldaļas, tāpat kā citi apsūdzēto aktīvi un īpašumi 50 miljonu vērtībā, ir arestēti, un tas liedzot bankai veikt izmaiņas īpašnieku struktūrā. Taču LPB Bank esot informējusi Mono par «nepieciešamību veikt darbības M. Uļmana kunga kapitāla daļu sakarā». Visi scenāriji tiekot mērķēti uz Uļmana kunga netiešo īpašuma tiesību un patiesā labuma guvēja statusa novēršanu LPB Bank, TV raidījumam apgalvoja kredītiestāde.
Lasiet arī: Bunkus slepkavības lietā celtas apsūdzības trijām personām
