Lai izlīdzinātu milzīgo karošanas radīto darbaspēka trūkumu Krievijā, uz turieni nosūtīti strādāt tūkstošiem ziemeļkorejiešu, kuri darba apstākļus raksturo kā verdzību, raksta britu raidorganizācija BBC.
Maskava jau ne reizi vien griezusies pie Pjenhanas pēc palīdzības, lai turpinātu karadarbību Ukrainā, izmanto komunistiskā režīma valsts raķetes, artilēriju un karavīrus. Dienvidkorejas Izlūkošanas dienesta amatpersonas BBC pastāstīja, ka tagad, kad liels skaits krievu vīriešu krituši vai turpina karot (vai ir aizmukuši no valsts), Maskava arvien vairāk paļaujas uz darbaspēku no Ziemeļkorejas.
BBC runāja ar Ziemeļkorejas strādniekiem, kas aizbēguši no Krievijas. Tiek stāstīts par to, ka darba apstākļi ir neciešami, un Ziemeļkorejas varas iestādes stingri kontrolē strādniekus, lai neļautu tiem tikt prom.
Viens no strādniekiem, Jins, stāstīja, ka pēc nolaišanās Krievijas Tālajos Austrumos viņu uz darba vietu pavadīja Ziemeļkorejas Drošības dienesta darbinieks, kurš neļāva runāt vai skatīties apkārt. Aģents esot sacījis, ka ārpasaule ir viņu ienaidnieks. Jins uzreiz tika likts pie darba daudzstāvu ēkas būvēšanā, un ik dienu strādāja vairāk nekā 18 stundas dienā. Visi BBC intervētie strādnieki stāstīja par necilvēcigi garām dienām – darbs sākās sešos no rīta, un beidzās divos nākamajā naktī;
strādniekiem gadā pienācās tikai divas brīvdienas.
Tajs, kuram pērn izdevās pamest Krieviju, sacīja, ka pamošanās bija šausmīga, apzinoties, ka atkal atkārtosies tas pats. Viņa rokas no rītiem bija savilktas krampjos no iepriekšējās dienas darba. Čans stāstīja, ka dažkārt strādnieki pametuši savas vietas, lai nosnaustos, vai aizmiga, stāvot kājās, bet uzraugi šos cilvēkus atraduši un situši.
Dienvidkorejas profesors, kurš vairākkārt ceļoja uz Krieviju, lai intervētu strādniekus, norādīja, ka apstākļi bijuši necilvēcīgi un bīstami. Naktīs gaismas tikušas izslēgtas, un darbs noticis tumsā, praktiski bez drošības līdzekļiem.
Aizbēgušie stāstīja, ka strādnieki dienu un nakti atradušies būvobjektos, kur viņus vēroja Ziemeļkorejas aģenti. Viņi gulēja pārpildītos jūras konteineros, kuros bija blusas un blaktis, vai nepabeigtajos dzīvokļos. Ziemeļkorejietis Nams reiz nokritis no četru metru augstuma, un “sašķaidījis seju”, bet pat tad uzraugi neļāva pamest obejktu, lai dotos uz slimnīcu.
Agrāk Krievijā strādāja desmitiem tūkstošu ziemeļkorejiešu, un pelnīja miljoniem eiro Ziemeļkorejas režīmam.
2019.gadā ANO liedza dalībvalstīm izmantot Ziemeļkorejas darbaspēku,
lai mēģinātu samazināt režīmam pieejamo finansējumu. Lielākā daļa ziemeļkorejiešu atgriezās mājās.
Pērn, saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkošanas informāciju, uz Krieviju nosūtīti vairāk nekā 10 tūkstoši strādnieku. Izlūkošanas dienesta amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, BBC norādīja, ka kopumā Krievijā nonāks ap 50 tūkstošiem ziemeļkorejiešu, un tas nozīmē, ka viņi šobrīd ir visā Krievijā. Lielākā daļa strādā celtniecībā, tomēr ir arī tādi, kas norīkoti uz apģērba rūpnīcām un IT centriem. Tas ir ANO sankciju pārkāpums.
Jūnijā Maskava beidzot atzina, ka 5000 ziemeļkorejiešu tiks nosūtīti uz Kursku, lai atjaunotu karā izpostīto apgabalu. Dienvidkorejas amatpersona norādīja, ka ir ļoti ticams, ka ziemeļkorejieši varētu nonākt būvobjektos arī Krievijas okupētajās Ukrainas daļās.
Ziemeļkorejā augstu vērtē iespējas tikt pie darba būvniecībā ārvalstīs, jo iespējams nopelnīt daudz vairāk nekā uz vietas. Lielākā daļa strādnieku cer izrauties no nabadzības, pēc atgriešanās iegādāties mājokli ģimenei vai sākt savu uzņēmējdarbību. Tam pēc rūpīgas izvērtēšanas tiek atlasīti tikai uzticamākie vīri, un ģimenēm ir jāpaliek Ziemeļkorejā. Tomēr lielākā daļa nopelnītā tiek tieši nosūtīta Ziemeļkorejai, un strādniekam katru mēnesi atliek summa, kas līdzvērtīga 100 līdz 200 dolāriem. Aŗi to strādnieki saņem vien tad, kad dodas mājup – tā ir nesen ieviesta stratēģija, lai, pēc ekspertu teiktā, nepieļautu bēgšanas gadījumus.
Atklājums, ka darba apstākļi ir skarbi, un samaksa teju nekāda, var būt satriecošs.
Tajs atcerējās, ka jutās apkaunots, kad saprata, ka citi strādnieki no Centrālāzijas vlstīm saņem piecreiz vairāk par trīsreiz mazāku darba apjomu. Viņš sacīja, ka jutās kā darba nometnē, kā cietumā bez restēm.
Jins noskurinājās, atceroties, kā citi strādnieki ziemeļkorejiešus sauca par vergiem. Tad Jina uzraugs paziņoja, ka viņš varētu vispār nesaņemt samaksu, kad atgriezīsies mājās, jo valstij vajagot naudu. Tieši tad viņš nolēma riskēt ar dzīvību un bēgt. Taju bēgt pamudināja video YouTube, no kura viņš uzzināja, cik saņem strādnieki Dienvidkorejā.
Pēdējos gados nelielam skaitam strādnieku izdevies aizbēgt, izmantojot aizliegtos lietotus viedtelefonus, kas iegādāti, atliekot nelielās summas, kas tiek izsniegtas cigarešu un alkohola iegādei. Vairāki avoti BBC sacīja, ka, lai novērstu šadus gadījumus, Ziemeļkorejas varas iestādes strādniekiem atņem jau tā ierobežoto brīvību. Viena no metodēm ir biežākas ideoloģiskās apmācības.
Līdz šim retās iespējas pamest būvobjektus arī ir aizliegtas. Strādnieki reizi mēnesī kopīgi drīkstēja iziet no objekta, bet pašlaik tādas iespējas tikpat kā nav. Savulaik strādnieki drīkstēja iziet pa pāriem, bet kopš 2023.gada – tikai grupās pa pieciem un vairāk, un visi tiek stingri uzraudzīti.
Lasiet arī: Ziemeļkoreja sūta strādniekus Kurskas apgabala atjaunošanai