Ziemeļkoreja nosūtīs uz Krieviju tūkstošiem strādnieku, lai atjaunotu karadarbībā cietušo Kurskas apgabalu, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Krievijas drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu 17.jūnijā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, un Krievijas medijiem norādījis, ka tā uzskatāma par “brālīgu palīdzību”. Dienvidkoreja un Japāna jau izteikušas nosodījumu, un paziņojušas, ka tādējādi tiek pārkāptas ANO sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Jau mēnešiem ilgi pieņemas spēkā bažas par abu autoritatīvo valstu militāro sadarbību, un tiek ziņots, ka tūkstošiem karavīru piedalās Krievijas izvērstajā karadarbībā Ukrainā.
Krievijas ziņu aģentūra TASS citējusi Šoigu, kurš teicis, ka
Ziemeļkoreja uz Kurskas apgabalu nosūtīs celtnieku divīziju divu militāro brigāžu sastāvā, kā arī tūkstoti atmīnētāju.
Ziemeļkorejas mediji savukārt ziņojuši, ka tikšanās laikā Šoigu un Čenuns kaluši ilgtermiņa sadarbības plānus.
Dienvidkorejas atbilde nebija ilgi jāgaida, un tās ārlietu ministrs izteicies, ka pastāv pamatīgas bažas par nelikumīgās sadarbības turpināšanos starp Krieviju un Ziemeļkoreju.
Arī Japāna izrādījusi satraukumu. Japānas galvenais Ministru kabineta sekretārs Jošimasa Hajaši sacīja: “Mēs esam ļoti noraizējušies par notikumu attīstību, jo tas gan pasliktinās Ukrainas situāciju, gan iespaidos drošību reģionā ap Japānu.”
Pērn novembrī Krievija un Ziemeļkoreja parakstīja kopēju aizsardzības līgumu. Abas valstis norādījušas, ka tās palīdzēs viena otrai apdraudējuma gadījumā, un Čenuns teicis, ka līgums padarījis ciešāku savstarpējo sadarbību.
Dienvidkorejas izlūkošanas dienests ziņojis, ka Krievijā jau strādā ap 15 000 ziemeļkorejiešu.
Savukārt rietumvalstu amatpersonas janvārī lēsa, ka vismaz 1000 no kopumā 11 000 Krievijā esošo Ziemeļkorejas karavīru ir gājuši bojā trīs mēnešu laikā. Seulas likumdevēji pavasarī norādīja, ka cietuši aptuveni 4700 ziemeļkorejiešu, un no tiem 600 ir miruši. Analītiķi uzskata, ka Ziemeļkoreja apmaiņā saņem samaksu vai pieeju Krievijas militārajām tehnoloģijām.
