Ziemeļkoreja otrdien, 27.maijā, kritizēja ASV plānu par futūristisko pretraķešu vairogu “Zelta kupols”, sakot, ka tas varētu “pārvērst kosmosu par potenciālu kodolkara lauku”, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Phenjanas Ārlietu ministrija šo plānu nosodīja kā “pašapmierinātības [un] augstprātības virsotni”, ziņoja valsts plašsaziņas līdzekļi.
Tā apsūdzēja Vašingtonu “velnišķīgā nodomā… militarizēt kosmosu” un brīdināja, ka šis plāns var izraisīt “globālu kodolieroču un kosmosa bruņošanās sacensību”.
Ziemeļkoreja uzskata Vašingtonu par savu pretinieci un regulāri nosoda ASV un Dienvidkorejas kopīgos militāros vingrinājumus.
Phenjana, iespējams, uzskata, ka “Zelta kupols” ir drauds, kas var “ievērojami vājināt” tās kodolarsenālu, ziņu aģentūrai AFP sacīja Korejas Nacionālās apvienošanās institūta vecākais analītiķis Hons Mins.
2022.gadā Ziemeļkoreja pieņēma likumu, ar kuru sevi pasludināja par kodolieroču valsti, un pēdējos gados tā ir izmēģinājusi dažādas ballistiskās un spārnotās raķetes.
Šā gada sākumā tā paziņoja, ka ir izšāvusi jaunu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti ar hiperskaņas kaujas galviņu, kas, pēc tās teiktā, “uzticami savaldīs jebkuru sāncensi Klusā okeāna reģionā”.
Ziemeļkoreja pievienojas arī Ķīnai un Krievijai, kritizējot ASV prezidenta ierosināto projektu 175 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas vērsts uz draudu bloķēšanu no Ķīnas un Krievijas puses.
Pekina pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tā ir “nopietni nobažījusies” par “Zelta kupolu”, kam, pēc tās teiktā, ir “spēcīgas uzbrukuma iezīmes”.
“ASV, īstenojot politiku “ASV pirmajā vietā”, ir apsēsta ar absolūtas drošības meklējumiem sev,” paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija. “Tas pārkāpj principu, ka nedrīkst apdraudēt visu valstu drošību un grauj globālo stratēģisko līdzsvaru un stabilitāti.”
Arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova otrdien sacīja, ka šis projekts grauj stratēģiskās stabilitātes pamatus, jo tas paredz globālas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi un aicināja ASV atteikties no plāniem izvietot ieročus kosmosā.
Daudzi analītiķi uzskata, ka ASV ierobežoto aizsardzības sistēmu atjaunināšana ir nepieciešama, taču daļa brīdina, ka “ Zelta kupola” izstrādes process varētu saskarties ar tehniskām un politiskām problēmām.
Pirmkārt, tā lielā cena varētu paņemt lielu daļu no ASV aizsardzības budžeta.
Sākotnējā summa 25 miljardu ASV dolāru apmērā jau ir iekļauta jaunajā budžeta projektā, lai gan valdība ir aprēķinājusi, ka desmitgadēs tā varētu izmaksāt 20 reizes dārgāk.
Lasiet arī: Tramps atklāj aizsardzības sistēmas “Zelta kupols” plānus
