“Saeimas kuluāros izskan, ka nedēļas nogalē pret Santas Purgailes kandidatūru iebildis ZZS ietilpstošās partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Viņš neesot varējis piedot FKTK kādreizējai vadītājai savu un saistīto uzņēmumu banku kontu slēgšanu, pēc tam, kad 2019. gadā Lembergu iekļāva ASV sankciju sarakstā. ZZS ministram Viktoram Valainim, kurš pats bija zvanījis Santai Purgailei, solot savākt atbalstu Saeimā, nebija izdevies solīto sakārtot paša frakcijā,” ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Farss – tā vienā vārdā var raksturot valdošās koalīcijas īstenoto Latvijas bankas prezidenta izraudzīšanās procesu.Tas parāda ne vien dziļas triju partiju starpā, bet arī Jaunās Vienotības premjeres Evikas Siliņas autoritātes mazināšanos.Plaša kritika pavadīja valdošās koalīcijas pērnā decembra izšķiršanos faktiski izgāzt Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas. Arī atkārtots mēģinājums koalīcijai vienoties par vienotu kandidātu cieta fiasko. Šonedēļ koalīcija jau atkal atsauca iepriekš nosaukto kandidāti šim augstajam postenim. Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina izbeigt politiskās spēles un domāt valstiski, situāciju komentē raidījumā “Nekā personīga”.
Raidījumā atgādina, ka Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pirmais pilnvaru termiņš beidzās īsi pirms Ziemassvētkiem. Kazāks bija atjaunojis iestādes reputāciju pēc korupcijas skandālos ierautā Ilmāra Rimšēviča “ēras”, strādājis pie tā sauktā finanšu sektora kapitālā remonta pabeigšanas, pievienojis Latvijas bankai Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Koalīcijas mazākā partija Progresīvie uzskatīja, ka Kazākam jāpaliek amatā uz otru termiņu, taču izvirzīšanai nepieciešamo 10 mit Saeimas deputātu balsu viņiem nebija.
“Jaunā Vienotība” Kazāku nekritizēja. Bet uzstājīgi atkārtoja, ka centrālās bankas vadītājam jābauda visu triju partiju koalīcijas labvēlība. Premjere lika manīt, ka uz amatu varētu būt arī kāds cits kandidāts.
Tad procesā iejaucās ZZS. Nepilnu stundu pēc balsojuma Saeimā par 2025.gada budžetu, viņi Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzīja “Attīstības finanšu institūcijas Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, norāda “Nekā personīga”.
“Jaunā Vienotība” ar “Progresīvajiem” Bērziņam pretī lika Mārtiņu Kazāku. Taču saprotot, ka Saeima ar opozīcijas balsīm ievēlēs ZZS kandidātu, izgāza Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas. Dienu pirms balsojuma Jaunās Vienotības un ZZS paraksti abām galvenajām kandidatūrām tika atsaukti.
Janvāra vidū procesā iesaistījās Valsts prezidents. Edgars Rinkēvičs norādīja, ka ir Latvijas bankai vajadzīgs vadītājs, kurš var piedalīties Eiropas Centrālās bankas valdes sēdēs, jo pienākumu izpildītājam nav tāda mandāta. Tāpat ir jārisina tautsaimniecībai un finanšu uzraudzībai būtiski jautājumi. Kandidātu izvirzīšanai tika nosaukts jauns termiņš –31.janvāris.
Opozīcija izmantoja iespēju un Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzīja vēl tikai pirms mēneša pašu kritizēto Mārtiņu Kazāku. Tas padarīšot demokrātiskāku pretendentu apspriešanas gaitu un došot iespēju salīdzināt, kurš no nominētajiem kandidātiem ir labāks.
Raidījumā norāda, ka pienāca 24.janvāris. Premjere Evika Siliņa sociālajos tīklos paziņoja, ka koalīcijas partneri beidzot ir vienojušies Latvijas Bankas prezidenta amatā virzīt šīs iestādes viceprezidenti Santu Purgaili. Šajā pirmdienā pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes četri mediju mikrofoni gaidīja, lai uzklausītu augstā amata kandidāti, kad Purgaile negaidīti savu kandidatūru atsauca. Viņa uzzinājusi, ka nesaņems koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības atbalstu.
Saeimas kuluāros izskan, ka nedēļas nogalē pret Santas Purgailes kandidatūru iebildis ZZS ietilpstošās partijas Latvijai un Ventspilij vadītājs Aivars Lembergs. Viņš neesot varējis piedot FKTK kādreizējai vadītājai savu un saistīto uzņēmumu banku kontu slēgšanu, pēc tam, kad 2019.gadā Lembergu iekļāva ASV sankciju sarakstā.
ZZS ministram Viktoram Valainim, kurš pats bija zvanījis Santai Purgailei, solot savākt atbalstu Saeimā, nebija izdevies solīto sakārtot paša frakcijā.
Jaunā Vienotība un Progresīvie atkārtoti Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi Mārtiņu Kazāku. Ar Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības deputātu balsīm, viņu amatā varētu ievēlēt jau nākam ceturtdien.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs retorikā bieži izmanto skarbus epitetus, bet šonedēļ koalīcijas darbu maigi vērtēja kā problemātisku. Viņš ieteica mainīt tādu neatkarīgu iestāžu kā Latvijas Bankas, Valsts kontrole vadītāju izvirzīšanas kārtību, un nepubliskot kandidātu vārdus līdz apstiprināšanai. Izvirzīšanu turpmāk varētu uzticēt Valsts pirmajai personai, komentē raidījumā.
“Nekā personīga” zināms, ka Jaunās Vienotības vilcināšanās ar sava kandidāta nosaukšanu Latvijas bankas prezidenta amatam izskaidrojama ar sarežģītajām attiecībām partijas iekšienē. Kandidēt vispirms vēlmi esot izteicis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs, un lai to nepieļautu, vadīt procesu uzņēmusies Ministru prezidente.
Ar Latvijas Banku cieša sadarbība ir finanšu ministrijai un tās politiskajai vadībai. Taču arī Arvilam Ašeradenam šajā procesā ir bijusi maza ietekme.
Patlaban vakanta ir viena vieta Latvijas Bankas padomē. Pavasarī atbrīvosies vēl divas. Kandidātus iesaka iestādes vadītājs, un tos jāapstiprina Saeimai.
Pēc NP aprēķiniem Saeimas balsojumā nākamajā ceturdienā par Mārtiņa Kazāku varētu nobalsot 58 deputāti.
Lasiet arī: Rajevskis: Tiek mēģināts ignorēt ziņu par Lielbritānijas noteiktajām sankcijām Lembergam
