Saeima ceturtdien, 10.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tiks aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai.
Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.
Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS). To atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Balsojumā pret likuma izmaiņām nobalsoja tikai “Stabilitātei” frakcija.
Jaunākajā UNESCO Globālās izglītības monitoringa ziņojumā “Tehnoloģijas izglītībā” valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.
Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.
Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.
Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu pieslēgtas internetam.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.
Lasiet arī: Pasaules universitāšu reitingā neviena Latvijas augstskola nav starp 1 000 labākajām