Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Izjumā ir atklātas vēl divas masu apbedījumu vietas ar simtiem cilvēku mirstīgajām atliekām, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu, informē ziņu aģentūra Reuters.
«Šodien es saņēmu vairāk informācijas… Viņi atrada vēl divus masu kapus, lielus kapus ar simtiem cilvēku… Mēs runājam par mazo Izjumas pilsētu,» sacīja Zelenskis.
Ukrainas Drošības dienests ir atklājis vēl vienu Krievijas spīdzināšanas kameru atbrīvotajā Ļipci ciematā, kur Krievijas pilnvarotās personas un militārpersonas turēja ukraiņu iedzīvotājus un nežēlīgi tos spīdzināja, vēsta ziņu medijs The Kyiv Independent.
Līdz šim Ukrainas policijas galvenais izmeklēšanas dienests Harkivas apgabalā ir atklājis 18 Krievijas spīdzināšanas kameras.
Tikmēr Reuters informē, ka Dānijas varas iestādes pirmdien, 26.septembrī, lūdza kuģiem netuvoties Bornholmas salai piecu jūras jūdžu rādiusā pēc tam, kad naktī Baltijas jūrā noplūda gāze no nefunkcionējošā, Krievijai piederošā, gāzesvada Nord Stream 2.
Vācijas valdība paziņoja, ka tā sadarbojas ar Dānijas varas iestādēm, lai noskaidrotu, kas izraisīja pēkšņo spiediena kritumu cauruļvadā, kā rezultātā notika gāzes noplūde.
Tikmēr Krievija turpina īstenot viltus referendumus okupētajās teritorijās Ukrainā un tiek ziņots, ka iedzīvotājiem liek balsot arī to ģimenes locekļu vai radinieku vietā, kuri ir aizbraukuši. Paredzēts, ka Krievijas īstenotais viltus referendums okupētajās teritorijās beigsies otrdien, 27.septembrī.
Šo pseidorefendumu rezultātā Maskava varētu MĒģināt anektēt 15% no Ukrainas teritorijas.
Piektdien, 23.septembrī, sākās balsošana Luhanskas, Doņeckas, Hersonas un Zaporižjas austrumu provincēs. Savukārt Rietumvalstis jau šos «referendumus» ir nosodījušas un paziņojušas, ka neatzīs to rezultātus, vēsta britu laikraksts The Guradian.
Atsaucoties uz Kazahstānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvi, ziņu aģentūra KazTAG informē, ka arī Kazahstāna neplāno atzīt Krievijas fiktīvos referendumus Hersonas, Luhanskas, Doņeckas un Zaporižjas apgabalos.
Savukārt Japānas valdība ir aizliegusi eksportēt materiālus, kurus varētu izmantot ķīmisko ieroču ražošanā, 21 Krievijas organizācijai, tostarp zinātniskajām laboratorijām, pirmdien, 26.septembrī, ziņoja aģentūra Associated Press, atsaucoties uz Japānas Ministru kabineta galveno sekretāru Hirokazu Matsuno.
Saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ierakstu mikroblogošanas vietnē Twitter pirmdien, 26.septembrī, Ukrainā militārajās bāzes ir ieradušies pirmie Krievijas mobilizācijas ietvaros iesauktie vīrieši, taču daudzi no viņiem nonāks frontes līnijās bez pienācīgas sagatavotības.
Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine – 26 September 2022
Find out more about the UK government’s response: https://t.co/qJ9KOiz3lB
🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/a84C4tDfep
— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) September 26, 2022
Tajā pat laikā, atbildot uz jautājumu par Krievijas robežas slēgšanu tiem, kuri bēg no mobilizācijas, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien, 26.septembrī, žurnālistiem sacīja: «Es neko par to nezinu. Pašlaik nekādi lēmumi par to nav pieņemti,» ziņo aģentūra Reuters.
Kā vēsta laikraksts The Guardian, Vācija izvērtē, vai tai būtu jāpiešķir patvērums tiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri bēg no mobilizācijas. Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere (Nancy Faeser) sacīja, ka valsts, iespējams, būtu gatava sniegt aizsardzību dezertieriem, kuriem draud represijas, ja viņi atsakās karot, taču, ņemot vērā bažas par drošību, katrs gadījumu tikšot izvērtēts atsevišķi.
Lielbritānija ir paziņojusi par 92 jaunu sankciju ieviešanu, tādējādi reaģējot uz Krievijas fiktīvajiem referendumiem Ukrainā. Sankciju pakete ir vērsta pret tiem, kas organizē fiktīvos balsojumus, kā arī pret Krievijas oligarhiem.
Tikmēr, neatkarīgais Krievijas ziņu izdevums Meduza ziņo, ka kopš 21.septembra, kad Vladimirs Putins izsludināja mobilizāciju, Krievijā ir aizdedzināti vismaz 11 militārās iesaukšanas biroji.
Tajā pat laikā ASV Kongresa pārstāvji vienojās par palīdzības piešķiršanu Ukrainai 12 miljardu ASV dolāru apmērā. Finansiālā palīdzība Ukrainai tika piešķirta, reaģējot uz prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācijas lūgumu, ziņo Reuters.
