Aktuālākie notikumi Ukrainā | Pasaules līderi nosoda Kremļa plānus īstenot referendumu okupētajās teritorijās

Krievijas pilnvarotās iestādes četrās okupētajās Ukrainas teritorijās – Doņeckā, Luhanskā, Hersonā un Zaporižjā – plāno no 23. līdz 27.septembrim rīkot referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai, kas varētu krasi saasināt kara gaitu, vēsta ziņu medijs The Guardian.

Tomēr Krievijas plāni rīkot fiktīvus referendumus okupētajās teritorijās neietekmēs prezidenta Volodimira Zelenska un Ukrainas bruņoto spēku nostāju, otrdien, 20.septembrī, portālam Liga.net paziņoja Zelenska preses sekretārs Serhijs Nikiforovs. Šie «referendumi”, viņaprāt, izslēgs jebkādu iespēju izbeigt karu diplomātiskā veidā. «Visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas tiks atbrīvotas,» piebilda Nikiforovs.

Vairāku valstu līderi ir nosodījuši Kremļa plānus un paziņojuši, ka neatzīs nevienu referendumu vai jebkādu jaunu Ukrainas teritoriju aneksiju.

ES ārlietu dienesta vadītājs Žuzeps Borels (Josep Borrell) otrdien, 20.septembrī, savā paziņojumā norādīja, ka Krievijas mēģinājums leģitimēt savu nelikumīgo iebrukumu Ukrainā un mainīt starptautiski atzītas robežas ir nepārprotams ANO Statūtu un Ukrainas neatkarības, suverenitātes, kā arī teritoriālās integritātes pārkāpums, informē medijs The Kyiv Independent.

Saskaņā ar The Guardian, ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden), uzstājoties Apvienoto Nāciju sanāksmē trešdien, 21.septembrī, savā runā aicinās pasauli būt vienotai nostājā pret Krievijas mēģinājumu rīkot referendumu okupētajās teritorijās Ukrainā. Viņš nosauca Krievijas pēdējā laika darbības kā izmisuma soļus, kas, visticamāk, neapturēs Ukrainas militāros pretuzbrukumus.

Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) nosodīja referenduma ieceri, norādot, ka rīkot referendumu teritorijās, kuras pati Krievija bombardē, ir cinisma pazīme.

Kā BNN iepriekš ziņoja, Rinkevičs referenduma kontekstā savā Twitter kontā rakstīja, ka starptautiskajai sabiedrībai šis solis ir jānoraida, jāpalielina sankcijas un Ukrainai jāiegūst vairāk ieroču, lai atbrīvotu savu teritoriju.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 21.septembrī, valstī ir izsludinājis daļēju mobilizāciju, vēsta krievu mediji.

Kā zināms, otrdien, 20.septembrī, bija paredzēta Putina uzruna tautai, bet tā vēlāk tika pārcelta uz trešdienas, 21.septembra, rītu, «kad modīsies arī tālie Austrumi.», ziņo valsts ziņu aģentūra TASS.

Lasiet arī: Krievijā izsludina daļēju mobilizāciju

Saskaņā ar ANO datiem, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir nogalināti vismaz 5 916 civiliedzīvotāji un vismaz 8 616 ievainoti. ANO cilvēktiesību aģentūra uzskata, ka faktiskie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no Krievijas okupētajām teritorijām tiek saņemta ar novēlošanos, un daudzi ziņojumi par civiliedzīvotāju upuriem vēl ir jāapstiprina.

Kopš kara sākumā Krievija ir nelikumīgi deportējusi vairāk nekā 2 000 Ukrainas bērnu, atņemot vecākiem aizgādības tiesības, pirmdien, 20.septembrī, paziņoja premjerministra vietniece Irina Vereščuka.

Kamēr Ukrainas iestādes cenšas bērnus atgriezt, Krievija daļu no viņiem jau ir nodevusi adopcijai. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ( Antony Blinken) šī gada 13.jūlijā paziņoja, ka ir pierādījumi, ka no 900 000 līdz 1,6 miljoniem ukraiņu ir piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju, informē The Kyiv Independent.

Tikmēr pārliecinošs vairākums ukraiņu vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

Pēc veiktās aptaujas datiem, 97% ukraiņu vēlas, lai Ukraina ir ES dalībvalsts, tikmēr 79% vēlas pievienoties NATO.

Savukārt Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls Dozhd ziņo par 25.mobilizēto strēlnieku brigādes, kas atrodas Ļeņingradas apgabala Lugas pilsētā, pārcelšanu uz Belogoradas apgabalu.

Pēc Dozhd sacītā, Krievija plāno uz Belgorodas apgabalu pārcelt līdz 400 mobilizētajiem karavīriem no šīs brigādes, visticamāk, lai sūtītu tos karā pret Ukrainu.

Eiropas Komisijas jaunajās vadlīnijās teikts, ka dažu Krievijas preču, tostarp akmeņogļu un saistīto produktu, pārvešana būtu jāatļauj, lai cīnītos pret pārtikas un enerģijas nedrošību visā pasaulē. Tikmēr Polija un Baltijas valstis kritizēja šo jauno ieceri, kā ziņo aģentūra Bloomberg.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas