Lielbritānijas parlaments apstiprinājis izmaiņas likumdošanā, kas paredz izbeigt gadsimtiem pastāvējušo sistēmu, ka parlamenta augšnamā jeb Lordu palātā amats tiek mantots, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Lordu palāta jauno likumprojektu apstiprināja 10.martā, tā noslēdzot reformu, kas tika uzsākta pirms vairāk nekā 25 gadiem. Reformas īstenošana bija viens no galvenajiem britu premjerministra Kīra Stārmera (Keir Starmer) vadītās leiboristu valdības solījumiem, lai modernizētu parlamenta augšnamu.
Lordu palātas vadītāja Andžela Smita (Angel Smith) norādīja, ka lordi ir ieņēmuši nozīmīgu lomu valsts divpalātu parlamentā, bet nevienam nevajadzētu atrasties Lordu palātā tikai tādēļ, ka mantots tituls. Viņa piebilda, ka likumprojekta apstiprināšana ir nozīmīgs solis augšnama pārmaiņās, un drīz sekos tālākās izmaiņas.
Pirms jaunākajām izmaiņām augšanamā joprojām bija 92 locekļi, kas amatu mantojuši. Šis skaits bija pagaidu kompromiss, kas tika pieņemts laikā, kad 1999.gadā tā brīža leiboristu premjerministrs Tonijs Blērs (Tony Blair) no Lordu palātas atbrīvoja vairāk nekā 600 locekļus, kuri tur bija nonākuši, mantojot vietu.
Viņš tolaik amata mantošanas sistēmu nodēvēja par pagātnes palieku.
Pašlaik Vestminsteras pilī strādājošā Lordu palātā ir apmēram 800 locekļu, un lielākā daļa ir iecelti uz mūžu. To dara premjerministrs kopā ar Anglijas baznīcas vadību pēc politisko partiju vai neatkarīgās komisijas ieteikuma.
Kritiķi jau sen aicinājuši pārveidot lordu nozīmēšanas sistēmu, norādot, ka iespēja mantot titulu veicinājusi kronismu (neobjektivitātes izrādīšana ilggadējiem draugiem, jo īpaši, ieceļot viņus vadošos amatos neatkarīgi no viņu kvalifikācijas) un radījusi lielāko parlamenta augšanamu pasaulē, kas ir lielāks nekā 650 vēlēto locekļu plašais apakšnams.
Lordu palāta var mainīt likumprojektus, bet nedrīkst bloķēt to ieviešanu, un likumos veiktās izmaiņas var apstrīdēt vēlētais apakšnams.
Lasiet arī: Populisti gūst popularitāti; atklāts paliek jautājums – vai viņi spēj vadīt?