Analītiķi un kara blogeri apgalvo, ka Krievijas spēki Ukrainā ir guvuši visstraujākos panākumus kopš 2022.gada sākuma, pēdējā mēneša laikā ieņemot teritoriju, kas ir uz pusi lielāka par Londonu, kamēr dažas Krievijas un Rietumu amatpersonas apgalvo, ka karš ir nonācis bīstamākajā fāzē, Maskavai iekarojot teritoriju un ASV ļaujot Kijivai atbildēt ar amerikāņu raķetēm, pirmdien, 25.novembrī, ziņo “Reuters“.
“Krievija ir uzstādījusi jaunus nedēļas un mēneša rekordus, okupējot līdz šim lielāko Ukrainas teritoriju,” teikts neatkarīgās Krievijas ziņu grupas “Agentstvo” ziņojumā.
Krievijas armija pagājušajā nedēļā Ukrainā ieņēmusi gandrīz 235 kvadrātkilometrus, kas ir 2024.gada nedēļas rekords, norāda aģentūra.
Tā piebilda, ka novembrī Krievijas spēki ir ieņēmuši 600 kvadrātkilometrus, atsaucoties uz datiem, kas iegūti no organizācijas “DeepState”, kas ir cieši saistīta ar Ukrainas armiju un kas pēta kauju materiālus un sniedz frontes līniju kartes.
Kopš jūlija, kad Ukraina guva panākumus Kurskas reģionā, Krievija ir paātrinājusi savu virzību Ukrainas austrumos un tagad kontrolē 18% Ukrainas, tostarp Krimu, lielāko daļu Donbasa, 70% Zaporižijas un Hersonas apgabalu, kā arī nepilnus 3% Harkivas apgabala, kā liecina publiski pieejamās kartes.
Galvenā virzība ir bijusi Donbasa Doneckas apgabalā, Krievijas spēkiem virzoties uz Pokrovskas un Kuračoves pilsētu. Pēc Krievijas analītiķu teiktā, Krievija aplenc teritorijas un pēc tam ar artilēriju un planējošajām bumbām apšauda Ukrainas spēkus.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs pirmdiena norādīja, ka vakarā gar frontes līnijas daļu Kurahovē norisinājās 45 dažādas intensitātes kaujas.
Pirmdien Krievijas kara blogeri un Kara izpētes institūts (ISW) ziņoja, ka Krievijas spēki atrodas Kurahovē, savukārt “Deep State” apgalvoja, ka Krievijas spēki atrodas netālu no pilsētas.
Ja Krievijai izdosies izlauzties cauri Ukrainas aizsardzības spēkiem ap Kurahovi, tad Krievija varēs virzīties uz rietumiem, uz Zaporožijas pilsētu, vienlaikus nostiprinot savu aizmuguri, lai varētu virzīties uz Pokrovsku, norāda Krievijas kara blogeri.
“Krievijas spēku virzīšanās uz priekšu Ukrainas dienvidaustrumos lielā mērā ir Ukrainas līnijās atklāto ievainojamību un taktiskās izmantošanas rezultāts,” teikts ISW ziņojumā.
Prezidents Zelenskis uzstāj, ka mieram ir nepieciešama Krievijas pilnīga atkāpšanās un visu okupēto teritoriju, tostarp Krimas, atgriešana, taču Ukraina saskaras ar grūtībām rekrutēt karavīrus un apgādāt ar ekipējumu savu armiju, lai stātos pretī skaitliski lielākiem Krievijas spēkie
Otrdien Krievija veica līdz šim lielāko dronu uzbrukumu Ukrainai,
pārtraucot elektroenerģijas padevi lielākajā daļā Ternopiļas reģionā un sabojājot dzīvojamās ēkas Kijivas apgabalā, saskaņā ar Ukrainas amatpersonu ziņoto.
No 188 naktī izmantotajiem droniem Ukraina notrieca 76, un pazaudēja 96, iespējams, aktīvas elektroniskās kaujas dēļ, paziņoja gaisa spēki. Pieci droni devušies Baltkrievijas virzienā.
“Ienaidnieks izšāva rekordlielu skaitu “Shahed” kaujas dronu un nezināmas izcelsmes dronus …,” teikts paziņojumā. Krievija izmanto lētos “pašnāvnieku” un “mānekļu” dronus, radot apgrūtinājumus Ukrainas pretgaisa aizsardzībai.
Tikmēr Vladimira Putina Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins paziņoja, ka Krievija kategoriski iebilst pret konflikta Ukrainā “iesaldēšanu” un “vēlas stabilu un ilgtermiņa mieru”, kas būtu vērsts uz krīzes pamatcēloņu adresēšanu.
Viņš piebilda, ka Krievija saglabā karadarbības vadību un joprojām ir atvērta sarunām.
Lasiet arī: NATO augsta līmeņa amatpersona aicina uzņēmumu vadītājus sagatavoties “kara laika scenārijam”
