Pērn antibiotiku patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 29%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati. Ambulatorajā sektorā antibiotiku patēriņš palielinājās par 32%, un tas bijis arī par 12% lielāks, salīdzinot ar 2019. gadu jeb laiku pirms Covid-19 pandēmijas.
Savukārt slimnīcās antibiotiku patēriņš pērn audzis par 3%.
ZVA eksperte – datu analītiķe Ieva Rutkovska norāda: “Antibiotiku patēriņa pieaugums varētu būt saistīts ar to, ka pērn nebija vairs sociālās distancēšanās, sejas masku lietošanas un citu ierobežojošu pasākumu. Cilvēki arī roku higiēnai, iespējams, vairs nepievērsa tik lielu uzmanību kā Covid-19 laikā. Tādēļ inficēšanās iespējamība ar elpceļu vīrusu un baktēriju slimībām pieauga.
Lai gan antibiotikas nepalīdz pret vīrusu saslimšanām,
cilvēki tāpat nereti tās lieto šajos gadījumos. Tendence pieaugt antibiotiku patēriņam pēc tā samazinājuma, kas bija vērojams Covid-19 laikā, pērn kopumā bijusi visā ES/EEZ.”
Visvairāk palielinājusies penicilīnu, makrolīdu, linkozamīdu un hinolonu grupas antibiotiku lietošana. Kopumā audzis visu antibiotiku grupu patēriņš. ZVA informē, ka no 18. līdz 24. novembrim norit Pasaules Antibiotiku nedēļa, kuras laikā iedzīvotājiem tiek atgādināts, ka antibiotikas jālieto tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Antibiotikas nedrīkst lietot slimībām, kurām tās nav paredzētas. Piemēram, antibiotikas nepalīdz pret gripu un saaukstēšanos, jo šīs slimības ir izraisījuši vīrusi.
Antibiotikas lietojamas tikai baktēriju radītu slimību ārstēšanai.
Nepamatota antibiotiku lietošana rada stāvokli, kad baktērijas kļūst nejutīgas jeb rezistentas pret antibiotikām un šīs zāles vairs nepalīdz. To sauc par antimikrobiālo rezistenci. Katru gadu Eiropā ir aptuveni 35 tūkstoši nāves gadījumu, kas ir saistīti ar antimikrobiālo rezistenci, kad infekcijas ir izraisījuši pret antibiotikām nejutīgi mikroorganismi.
Atbildīga antibiotiku lietošana samazina šādas rezistences izplatību. Tādēļ ZVA aicina antibiotikas lietot vienīgi gadījumos, kad tās ir izrakstījis ārsts, ievērojot ārsta norādījumus par pareizu antibiotiku lietošanu.
Svarīgi arī, lai pacients pats nepārtrauc antibiotiku lietošanu, kad viņam liekas, ka pašsajūta ir uzlabojusies, bet izlieto visu ārsta norādīto antibiotiku lietošanas kursu. Vienmēr lietojiet ārsta izrakstītās antibiotikas, nevis iepriekš lietoto antibiotiku “pārpalikumus”. Aicinām pēc antibiotiku kursa pāri palikušās zāles neglabāt mājās, kā arī neizmest tās kopā ar sadzīves atkritumiem, bet nodot kādā no aptiekām, kas pieņem neizlietotās zāles utilizācijai.
Lai pastiprinātu cīņu pret antimikrobiālo rezistenci, Eiropas Savienības Padome ir publicējusi
ieteikumus – proti, katrai dalībvalstij līdz 2030. gadam ir jāsamazina antibiotiku patēriņš. Lai sasniegtu šo mērķi, Latvijai nākamo septiņu gadu laikā antibiotiku patēriņš ir jāsamazina par 16 %.
Lasiet arī: Eksperts: Nav pierādījumu, ka vairāku vakcīnu ievade organismā ietekmē veselību
