Iedzīvotāju aptaujas rezultāti parāda, ka aptuveni 61% respondentu reizi sezonā vai pat biežāk iegādājas jaunus tekstilizstrādājumus, kas tikai vēļ vairāk pastiprina vajadzību pēc drošām un atbildīgām tekstila nodošanas iespējām norāda AS AJ Power Recycling valdes loceklis Uldis Skrebs.
Līdztekus plastmasas, kartona, stikla, metāla un bīštamo atkritumu piesārņojumam pēdējos gados aizvien vairāk pieaug arī tekstila piesārņojums – pasaulē ik gadu tekstila piesārņojums sasniedz 92 miljonus tonnu apmēru, savukārt Latvijā ievestais tekstilizstradājumu daudzums būtiski – 46 reizes pārsniedz Latvijā savākto atkritumu daudzumu.
Šobrīd tikai daļa no iedzīvotāju apģērbiem un apaviem iziet drošu un atbilstošu pārstrādi.
Lielā tekstila izstrādājumu asortimenta pieejamības dēļ, iedzīvotāji arvien biežāk maina savu garderobi un atbrīvojas no apģērbiem un apaviem, kā rezultāta gada laikā nešķirotajos sadzīves atkritumos nonāk vairāk nekā 26,7 tūkstoši tonnnu tekstila atkritumu, kas pēcāk nonāk poligonos.
AJ Power Recycling veiktās aptaujas dati liecina, ka sabiedrības interese par atbildīgu tekstilizstrādājumu izmantošanu un apsaimniekošanu pieaug.
56% aptaujas respondentu jau ir nodevuši tekstilu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, no tiem katrs trešais tos nodevuši specializētos tekstila šķirošanas konteineros.
Aptaujātie arī norāda, ka visbiežāk tekstilizstrādājumus nenodod pārstrādei, jo trūkst informācijas par tekstila konteineru atrašanās vietām ( 57%), savukārt puse respondentu apgalvo, ka šķērslis ir arī savākšanas punktu ierobežotā pieejamība.
Skrebs norāda, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir jānodrošina plašāks tekstila konteineru pārklājums ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, lai motivētu un iesaistītu iedzīvotājus nodot tekstilmateriālus pārstrādei.
«Pērn un šī gada sākumā esam izvietojuši violetās krāsas konteinerus tekstila nodošanai jau vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās. Šobrīd turpinām sadarbību ar pašvaldībām, lai papildinātu tekstila šķirošanas konteineru skaitu reģionos. Jau šobrīd redzam lielu iedzīvotāju atsaucību, jo pēdējo trīs mēnešu laikā droši apsaimniekoti 150 000 kg apģērbu, apavu, aksesuāru un mājas tekstila, » stāta Skrebs.
2018.gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva paredz, ka no 2025.gada Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam. Lai gan dalītās vākšanas sistēma jāizveido līdz 2025.gadam, Latvijas regulējums paredz, ka daļa tekstila ir jāsāk vākt un šķirot jau no 2023.gada.
Tāpat arī marta vidū Saeima atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas stāsies spēkā ar nākamā gada janvāri. Grozījui paredz, ka personām, kas ražo tekstilizstrādājumus Latvijas tirgū vai nodrošina to pieejamību, nepieciešams nodrošināt šõ izstrādājumu savākšanu, pieņemšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju.
Plānots, ka uzņēmumi varēs šīs darbības veikt paši vai slēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmu, kas pārņems šo funkciju. Tuvākajā laikā plānots arī veiktas izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, iekļaujot tajā tekstilizstrādājumus kā ar nodokli apliekamo objektu un nosakot attiecīgās dabas resursu nodokļa (DRN) likmes.
Tas paredz, ka importētajiem un realizētajiem tekstilizstrādājumiem Latvijā, tai skaitā arī lietotiem apģērbiem, tiks piemērots DRN, kuru būs jāapmaksā nodokļu maksātājam, kas veic tekstilizstrādājumu importu un realizāciju.
Līdztekus iespējām nodot tekstilizstrādājumus uz pārstrādi, pieaug arī iedzīvotāju interese par lietoto apģērbu veikaliem – 91% no aptaujātajiem atzina k ir apmeklējuši lietoto apģērbu veikalus, no kuriem vairums (85%) ir arī iegādājušies lietotus tekstilizstrādājumus.
Lietoto apģērbu iegāde īpaši aktuāla ir jauniešiem no 18 līdz 29 gadiem, kas dzīvo reģionos.
Pateicoties dažāda veida pasaules ilgtspējas tendencēm, kas ir īpaši aktuālas šai grupai, un arī ekonomiskajam stāvoklim, tieši jaunieši biežāk nekā vidēji dod priekšroku otrreiz lietotam apģērbam un apaviem.
Aptaujas rezultāti arī parāda, ka gandrīz puse, 47% no respondentiem atzīmē, ka reizi sezonā vai biežāk pārskata skapī esošos tekstilizstrādājumus.
AJ Power Recycling atgādina, lai nodotie apavi, apģērbi būtu derīgi atkārtotā apritē, būtiski, ka sašķirotie tekstilizstrādājumi nav bijuši saskarē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām un sadzīves ķīmiju, kā arī nav sadriskāti, kā arī tiem jābūt sausiem un bez pelējuma pēdām.
Uzņēmums atzīmē, ka ar tekstilu nav šķirojami cita veida materiāli, piemēram, gumija plastmasa, u.c. veida materiāli. Tekstilizstrādājumu pārstrādes konteineros iespējams nodot arī mājas tekstilu, somas un jostas.
Lasiet arī: BNN pēta | Tiesa pārceļ sēdi, jo tā traucējot Lemberga atpūtas braucienam
