Interese par vietējo produkciju ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. “Pārtikas patriotisma” vietā klienti dod priekšroku zemākām cenām un atlaidēm.
Šo tendenci apliecina jauns aptauju veicēja Kantar Emor un Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācijas pētījums. Tā rezultāti liecina, ka 73 procenti Igaunijas iedzīvotāju dod priekšroku pašmāju pārtikai.
“Tas ir zemākais rezultāts pēdējo desmit gadu laikā – pirms gada šis rādītājs bija 78 procenti, savukārt 2004.gadā un arī 2017.gadā – 90 procenti,” žurnālistiem skaidroja Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs (Aivar Voog).
Viņš sacīja, ka
klienti arī vairs nav tik stipri pārliecībā,
vai tiešam dod priekšroku vietējai produkcijai. Pagājušajā gadā to pircēju skaits, kuri teica, ka pilnībā piekrīt apgalvojumam “iepērkoties priekšroka tiek dota vietējiem pārtikas produktiem”, ir samazinājies no 21 procenta līdz 16 procentiem.
“Manāma izvēles maiņa – salīdzinājumā ar gadu iepriekš – ir notikusi vecāka un vidēja vecuma iedzīvotāju vidū. Vecuma grupā līdz 35 gadiem priekšroka pašmāju pārtikas precēm diezgan būtiski kritusies jau 2021.gadā,” piebilda Voogs. Kritums īpaši jūtams neigauņu un cilvēku ar zemākiem ienākumiem vidū. Šajā grupā ir nostiprinājusies saistība starp ienākumiem un pārtikas izvēli.
Divas trešdaļas aptaujāto patērētāju teica, ka viņi veic impulsīvus pirkumus galvenokārt atlaižu piedāvājumu un lētāku cenu dēļ.
Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācijas vadītāja Sirje Potisepa (Sirje Potisepp) sacīja, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, vietējo produktu izvēle lielākajā daļā pārtikas grupu ir samazinājusies. Turklāt
importa produkcija bija lētāka gandrīz pusē grupu.
Tomēr pašmāju preces joprojām veido vairāk nekā 50 procentus no veikalu apgrozījuma un dažās jomās vairāk nekā 80 procentus.
Pirkumi, pamatojoties tikai uz cenu, visticamāk, tiek veikti, iegādājoties sieru un gaļu. Ar preču zīmolu izvēli saistīti lēmumi pārsvarā tiek pieņemti veikalā, liecina aptauja. Vienīgie izņēmumi ir buljoni un kečupi, kad pircēji pirms došanās uz lielveikalu bija domājuši par konkrētu uzņēmumu produktiem. Pircēji mazāk pievērsās piena, biezpiena, maizes, miltu, maltās gaļas un pankūku zīmoliem.
Lasiet arī: Sarunas par algām starp Igaunijas skolotājiem un ministriju rīkos “nacionālais samierinātājs”
