Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2022.gada oktobrī veidoja 4,2 miljardus eiro, un faktiskajās cenās tas bija par 22,2% vairāk nekā šajā menesī gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Oktobrī Latvija eksportēja preces par 1,82 miljardiem eiro, importēja par 2,38 miljardiem eiro. Preču eksporta vērtība, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieauga par 15,7%, bet importa vērtība – par 27,6%,
Salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,7% līdz 43,3%. (Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.)
Šā gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 39,19 miljardus eiro.
Tas ir par 9,78 miljardiem eiro jeb 33,3% vairāk nekā 2021.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība bija 17,34 miljardi eiro (pieaugums par 4,08 miljardiem eiro jeb 30,7%), bet importa – 21,85 miljardus eiro (pieaugums par 5,7 miljardiem eiro jeb 35,3%).
Svarīgākās izmaiņas eksportā šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2021.gada oktobri, ir šādas: minerālproduktu eksports – lielāks par 130,7 miljoniem eiro jeb audzis 2,3 reizes; pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – lielāks par 45,2 miljoniem eiro jeb 39,4%; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports – lielāks par 28,5 miljoniem eiro jeb 11,2%.
Savukārt parasto metālu un to izstrādājumu eksports ir mazāks par 59,6 miljoniem eiro jeb 36%; koka un tā izstrādājumu, tāpat kokogles eksports – mazāks par 11,6 milj. eiro jeb 3,8%.
Svarīgākās izmaiņas importā šāga gada oktobrī, salīdzinot ar pērno: minerālproduktu (dabasgāze, akmeņogles un citi izrakteņi, cita degviela) imports ir lielāks par 435,5 miljoniem eiro jeb audzis 3,2 reizes; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports – lielāks par 84,6 miljoniem eiro jeb 24,7%; pārtikas rūpniecības ražojumu imports – lielāks par 43,9 miljoniem eiro jeb 32,8%.
Savukārt parasto metālu un to izstrādājumu imports kļuvis mazāks par 105,4 miljoniem eiro jeb 42,6%; satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports – mazāks par 38,9 milj. eiro jeb 17,9%.
Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (6,7%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (29,2% no importa kopapjoma), Igaunija (9,9%), Vācija (8,9%) un Polija (8,7%). Salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri, Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 3,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 13,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palika nemainīgs, importā tas samazinājās par deviņiem procentpunktiem.
Šī gada oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par sešiem miljoniem eiro jeb 20,1%. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt medikamentu) un pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums attiecīgi par 2,5 milj. eiro un 2,2 milj. eiro. Importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 7,6 miljoniem eiro jeb 29,3%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģentu uz pamatnes) importa pieaugums par 2,8 miljoniem eiro jeb 42,1%.
Eksports uz Krievijas Federāciju šajā laikā palielinājās par 16,2 miljoniem eiro jeb 15,4%, savukārt uz Baltkrieviju – par 842,5 tūkstošiem eiro jeb 5%. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 15,6 miljoniem eiro jeb 36,4%, savukārt uz Baltkrieviju – optisko ierīču un aparatūras sūtījumi par 1,2 miljoniem eiro jeb 37,2%.
Imports no Krievijas Federācijas samazinājās par 12,9 miljoniem eiro jeb 8,9%, ko galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 7,4 miljoniem eiro jeb 52,6%. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 2,6 miljoniem eiro jeb 16,7%, to ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 3,7 miljoniem eiro jeb 51,5%.
Oktobrī Latvijas tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, mūsu eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva – ar 48 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksporta pieaugums – attiecīgi par 72,1 miljonu eiro un 24,6 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 64 miljoniem eiro jeb 50,6%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022.gada oktobrī, salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri, visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 301,5 miljoniem eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 96,1 miljoniem eiro jeb 84,1%.
CSP informē, ka, atbilstoši metodoloģijai, preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā to fizisko kustību. Tāpēc – kaut komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts – elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei tiek izmantota pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju.
