Marta mēnesi visā pasaulē atzīmē kā endometriozes informētības mēnesi, un tas ir būtisks atgādinājums par problēmu, ar kuru saskaras daudzas sievietes, bieži pat to neapzinoties.
Stipras un ikdienas dzīvi ierobežojošas menstruāciju sāpes nav norma. Ja sāpes liek atcelt plānus, traucē strādāt, sportot vai dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tas ir signāls, ka nepieciešama padziļināta izmeklēšana, stāsta “Vītola klīnika” ginekologs un dzemdību speciālists Jurģis Vītols.
Viņš uzsver, ka viens no biežākajiem šādu sāpju iemesliem ir endometrioze – hroniska ginekoloģiska slimība, kas skar aptuveni katru desmito sievieti reproduktīvajā vecumā.
Slimības būtība ir endometrijam līdzīgu audu augšana ārpus dzemdes, kas izraisa hronisku iekaisumu, sāpes un var ietekmēt arī auglību.
Viena no lielākajām problēmām ir kavēta diagnoze – vidēji no pirmo simptomu parādīšanās līdz diagnozes noteikšanai paiet dažkārt pat 5 līdz 7 gadi.
Tam diemžēl ir vairāki iemesli. Sabiedrībā joprojām valda viedoklis, ka menstruāciju sāpes ir “norma”. Slimības simptomi var būt nespecifiski un saistīti arī ar citām orgānu sistēmām, tostarp zarnām un urīnceļiem. Endometrioze ne vienmēr ir viegli pamanāma standarta izmeklējumos, norāda eksperts.
Praksē bieži redzam, ka endometrioze netiek atpazīta, ja izmeklēšanu neveic speciālists ar pieredzi šīs slimības diagnostikā, turpina ārsts.
“Tāpēc aicinu sievietes un viņu ārstējošos ārstus pievērst uzmanību simptomiem, kas var liecināt par endometriozi: progresējošām menstruāciju sāpēm; sāpēm arī ārpus menstruācijās cikla; sāpīgai dzimumdzīvei; zarnu vai urinācijas traucējumiem menstruāciju laikā; izteiktam nogurumam un neauglībai. Šie simptomi nav paši par sevi saprotami un paciešami, tie ir iemesls, lai vērstos pie ārsta,” skaidro Vītols.
Endometriozes ārstēšana vienmēr ir individuāla. Atkarībā no situācijas tā var būt gan medikamentoza, gan ķirurģiska. Smagākos gadījumos nepieciešama minimāli invazīva operācija, kuras laikā tiek noņemti endometriozes perēkļi.
Ārsts norāda, ka būtiska ir kompleksa ārstēšanās pieeja – sākot no precīzas diagnostikas līdz pēcoperācijas aprūpei un ilgtermiņa novērošanai. Sarežģītākos gadījumos ārstēšanā tiek iesaistīti arī citu specialitāšu ārsti, piemēram, uroloģijas un proktoloģijas speciālisti, fizioterapeiti, jo dziļās endometriozes gadījumā slimība var skart vairākus iegurņa orgānus.
“Aicinu sievietes būt uzmanīgām un atbildīgām pret savu veselību un neuzskatīt sāpes par normu. Ja simptomi traucē ikdienas dzīvi, ir svarīgi vērsties pie speciālista, kurš spēj iedziļināties un palīdzēt. Savlaicīga diagnostika un atbilstoša ārstēšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un novērst slimības progresēšanu,” norāda Vītols.