Vēloties saglabāt koalīciju, Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) beigās nobalsos par Jaunās Vienotības izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), uzskata agrākais ilggadējais Saeimas deputāts un bijušais partijas Saskaņa līderis Jānis Urbanovičs.
Viņš pauda, ka šajā “zīlēšanas un prognozēšanas laikā” esot skaidrs: esošais Valsts prezidents Egils Levits būtu ievēlēts šajā amatā atkārtoti, ja viņu nenodotu JV. Ilggadējā Saeimas deputāta ieskatā, Levits, paliekot pēdējam, varētu saņemt gan AS, gan NA balsis, minētajām partijām cenšoties saglābt koalīciju un sevi tajā.
“JV ļoti gudri izspēlēja –
viņi neuzskatīja Levitu par savu un gribēja savu kandidātu.
Viņi rīkojās racionāli un ierasti, izejot no tā, kā viņiem ir labāk, nevis citu interesēm,” vērtēja Urbanovičs, gan piebilstot, ka savās interesēs rīkojas visas koalīcijas partijas.
Urbanoviča ieskatā, Levitam bijušas “diezgan drošas izredzes” tikt ievēlētam uz otro termiņu koalīcijas saglabāšanas vārdā, taču tagad, visticamāk, “Levita laurus plūks Rinkēvičs”. Par to parūpēsies gan AS, gan NA, kad Rinkēvičs paliks kā pēdējais kandidāts – līdzīgi, kā būtu situācijā, ka šis kandidāts būtu Levits. NA rīkosies tāpat kā AS, jo NA ir svarīgi saglabāt esošo koalīciju, ko šī partija arī neslēpj.
“Riski par kolaīcjas maiņām viņiem nav pieņemami,” uzskata eksdeputāts. “Visi pārējie – AS, NA – būs apspēlējuši paši sevi. Viņi rīkojās tā, lai zaudētu, nerēķinot vairāk nekā vienu gājienu savu uz priekšu,” domā Urbanovičs.
Kā ziņots, visi trīs Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti – AS dibinātājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un publiskās pārvaldības eksperte Elīnu Pinto – atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām un attiecīgi var pretendēt uz šo amatu, atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Tikmēr Ministru prezidents, viens no JV līderiem Krišjānis Kariņš runas par iespējamu jaunu valdošās koalīcijas kodolu, kurā iekļautos pašlaik opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vai Progresīvie, dēvē par spekulācijām.
Taujāts – vai pēc Valsts prezidenta vēlēšanām valdībai varētu pievienoties ZZS vai Progresīvie un vai varētu tapt jauna valdība ar jaunu partiju kodolu, – Kariņš atteica: “Jūs man tagad aicināt spekulēt par nākotni.” Viņš spekulācijas atstāšot politikas vērotāju ziņā.
Savukārt vaicāts, vai esošās koalīcijas partijas – JV, AS un NA – meklēs jaunu kopīgu prezidenta amata kandidātu, ja 31.maijā Valsts prezidentu neievēlēs, premjers atteica, ka jau iepriekš to piedāvājis abiem koalīcijas partneriem, taču saņēmis noraidošas atbildes. Tāpēc JV pašlaik strādājot, lai Saeimā būtu atbalsts pašu izvirzītajam kandidātam Rinkēvičam, atzīmēja Kariņš.
Savukārt NA un AS politiķi pēc koalīcijas partiju sanāksmes atkārtoti uzsvēra pretestību kādām izmaiņām koalīcijas sastāvā. Gan Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA), gan Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) pirmdien vēlreiz pauda noraidošu attieksmi pret tādu koalīcijas modeli, kurā būtu ZZS un/vai Progresīvie.
Lasiet arī: Latkovskis: Jaunā Vienotība cer uz 80 deputātu atbalstu Rinkēviča ievēlēšanai