Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pagaidām izvairījās atbildēt, vai starp kolēģiem valdībā būs atbalsts obligātajam uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumam bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
“Jā un nē,” atbildot uz jautājumu, vai piedāvājumu atbalsta kolēģi valdībā, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes pirmdien, 14.augustā, teica Ašeradens.
Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē,
tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.
Ašeradens skaidroja, ka piedāvājums ir pārrunāts Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupā un guvis atbalstu. “Valdības formātos tas vēl nav apskatīts, tas ir pieteikts kā virzāms jautājums,” teica Ašeradens, norādot, ka par šo piedāvājumu “vēl runāšot valdības sēdē”.
Vienlaikus viņš akcentēja, ka, ņemot vērā apstākļus, “šis ir jēdzīgs piedāvājums”, kā arī
tas neievedīšot valsti tiesvedībās, kā tas pašlaik notiekot Lietuvā.
Jau ir ziņots, ka Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas diskusijai un vērtēšanai tika prezentētas divas banku nodokļa alternatīvas, ko pēc rūpīgas izvērtēšanas un analīzes varētu iekļaut nākamā gada budžeta paketē. Viens risinājums, ko iespējams piemērot ierobežotu laiku – trīs gadus –, ir banku solidaritātes maksājuma par procentu ienākuma virspeļņu ieviešanu līdzīgi kā Lietuvā. Otrs būtu pastāvīgu risinājums, līdzīgi kā Igaunijā, – obligāta UIN samaksa avansā, Latvijā piedāvājot bankām šos UIN avansus noteikt 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
FM pārstāvji skaidro, ka priekšlikums bankām ieviest UIN avansa maksājumu būtu obligāts un to pārskata gadā aprēķinātu, par bāzi ņemot bankas iepriekšējā pārskata gada peļņu, piemērojot 20% UIN likmi. Šo risinājumu viņu ieskatā varētu iesviest kā pastāvīgu normu. Līdzīgs modelis ir Igaunijā, tomēr tur bankām nodokļa avansa maksājumiem likme ir 14%.
Savukārt otrs priekšlikums paredzēja bankām ieviest terminētu solidaritātes maksājumu par palielinātu peļņu saistībā ar procentu likmju pieaugumu – pēc Lietuvas piemēra. Šis modelis paredzētu, ka nodokļa bāze būtu banku neto procentu ienākumu summa, kas vairāk nekā par 50% pārsniedz iepriekšējo četru finanšu gadu vidējo neto procentu ienākumu summu.
Darba grupai vērtēšanai tika piedāvāts piemērot 60% likmi nodokļa bāzei, bet nodokļa darbības laiku terminēt līdz trīs gadiem. Sagaidot, ka nodokļa ieņēmumi vidējā termiņā var mazināties, bankām sākot piemērot lielākas procentu izmaksas depozītu noguldījumiem, tā rezultātā samazinātos neto procentu ienākuma apmērs jeb nodokļa bāze.
Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu. Tas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tāpat ziņots, ka Lietuvas valdība aprīļa sākumā atbalstīja Finanšu ministrijas ierosinātos grozījumus likumā, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem. Plānots, ka tīrie procentu ieņēmumi, neskaitot jaunos kredītus, pēc solidaritātes maksājuma varēs par 15% pārsniegt 2022.gada rādītāju. Ja tie būs mazāki, arī solidaritātes maksājums tiks samazināts atbilstoši.
Lasiet arī: BNN fokusā | Virspeļņas nodokļa draudu satrauktās bankas atskaitās par plašu MVU kreditēšanu