ASV delegācija pēc sarunām ar Ukrainas diplomātiem, kas notika svētdien, pirmdien, 24.martā, tiksies sarunās ar Krievijas amatpersonām, lai panāktu progresu attiecībā uz Melnās jūras pamieru un vispārēju karadarbības pārtraukšanu Ukrainā. Tā dēvētās tehniskās sarunas notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) arvien intensīvāk cenšas apturēt trīs gadus ilgušo Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Pagājušajā nedēļā viņš runāja gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ziņo “Reuters“.
Tramps sestdien paziņoja, ka centieni apturēt turpmāku Ukrainas un Krievijas kara eskalāciju tiek “zināmā mērā kontrolēti”.
Avots, kurš ir informēts par sarunu plānošanu, sacīja, ka ASV pusi vadīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes vecākais direktors Endrjū Pīks (Andrew Peek) un Valsts departamenta augsta ranga ierēdnis Maikls Antons (Michael Anton).
Viņi svētdienas vakarā tikās ar ukraiņiem un plāno pirmdien tikties ar krieviem.
Krieviju pārstāvēs bijušais diplomāts Grigorijs Karasins, kurš tagad ir Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs, un Federālā drošības dienesta direktora padomnieks Sergejs Beseda.
Baltais nams apgalvo, ka sarunu mērķis ir panākt pamieru Melnajā jūrā, kas ļautu brīvi kuģot.
Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs (Mike Waltz) svētdien telekanālam CBS sacīja, ka ASV, Krievijas un Ukrainas delegācijas pulcējās vienā ēkā Rijādā. Viņš sacīja, ka ASV apspriež virkni uzticības veicināšanas pasākumu, kuru mērķis ir izbeigt karu, tostarp par Krievijā aizvesto Ukrainas bērnu nākotni.
Vaicāts par plašāku sarunu mērķiem, Volcs sacīja, ka pēc tam, kad būs panākta vienošanās par pamieru Melnajā jūrā, “mēs runāsim par kontroles līniju, kas ir faktiskās frontes līnijas”.
“Un tas ietver detaļas par pārbaudes mehānismiem, miera uzturēšanu, līnijas iesaldēšanu tur, kur tā ir,” sacīja Volcs. “Un tad, protams, par plašāku un pastāvīgu mieru.”
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, Ukrainas delegācijas vadītājs, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka ASV un Ukrainas sarunās tika iekļauti priekšlikumi par enerģētikas objektu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff), kurš marta sākumā Maskavā tikās ar Putinu, kliedēja NATO sabiedroto bažas par to, ka vienošanās varētu iedrošināt Maskavu iebrukt citās kaimiņvalstīs.
“Es vienkārši neredzu, ka viņš vēlas ieņemt visu Eiropu. Šī ir daudz citādāka situācija nekā Otrā pasaules kara laikā,” Vitkofs sacīja telekanālam “Fox News”.
“Man šķiet, ka viņš (Krievijas prezidents Vladimirs Putins) vēlas mieru.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka viņa valsts delegācija svētdienas sarunās strādāja “pilnīgi konstruktīvi”, piebilstot: “Sarunas ir diezgan lietderīgas, delegāciju darbs turpinās.”
“Taču neatkarīgi no tā, ko mēs šodien sakām saviem partneriem, mums ir jāpanāk, lai Putins dotu reālu rīkojumu pārtraukt triecienus,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas delegāciju vadīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, kurš sacīja, ka šādu kontaktu mērķis ir palīdzēt “tuvināt taisnīgu mieru un stiprināt drošību”, lai gan Zelenskis arī sacīja, ka svētdienas sarunas būtībā bijušas “tehniskas”.
Pagājušajā nedēļā Putins piekrita Trampa ierosinājumam, ka Krievija un Ukraina uz 30 dienām pārtrauks uzbrukumus viena otras enerģētikas infrastruktūrai, taču šis šauri definētais pamiers drīz vien zaudēja ticamību, jo abas puses ziņoja, ka uzbrukumi turpinās.
Naktī uz svētdienu vērienīgā Krievijas dronu uzbrukumā Kijivai tika nogalināti vismaz trīs cilvēki, tostarp piecgadīgs bērns, un tas izraisīja ugunsgrēkus daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkās un postījumus visā galvaspilsētā, svētdien pavēstīja Ukrainas amatpersonas.
Tikmēr Krievijas varas iestādes svētdien paziņoja, ka to pretgaisa aizsardzība ir iznīcinājusi 59 Ukrainas dronus, kas bija vērsti pret valsts dienvidrietumu reģioniem, un piebilda, ka triecienos Rostovā ir nogalināts viens cilvēks.
Zelenskis, saskaroties ar Krievijas karaspēka nepārtraukto progresu Ukrainas austrumos, ir atbalstījis Trampa aicinājumu panākt vispārēju 30 dienu pamieru.
ASV cer panākt plašu pamieru dažu nedēļu laikā, plānojot noslēgt pamiera nolīgumu līdz 20.aprīlim, svētdien ziņoja aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir informēti par plānošanu.
Lasiet arī: NATO mudinās Eiropu un Kanādu palielināt militārās spējas par 30%
