Krievijai pēc teju desmit mēnešus ilgā iebrukuma sāk trūkt munīcijas, un tā ķērusies klāt vairākas desmitgades veciem krājumiem ar zemu precizitāti, raksta aģentūra Reuters.
Kāda ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja: «Krievija sāk izmantot krājumus, kas nozīmē, ka viņiem nākas izmantot novecojušu munīciju, kas ražota pat pirms 40 gadiem.»
ASV apsūdz Krieviju par bruņojuma prasīšanu no Ziemeļkorejas un Irānas. Amatpersona norādīja, ka līdz 2023.gada sākumam Krievija būs izlietojusi visu munīciju, kas uzskatāma par pilnvērtīgi lietojamu, ja vien nesaņems palīdzību no citām valstīm vai nesāks izmantot vecākus krājumus. Savukārt vecākas munīcijas lietošana līdzi nes riskus:
«Citiem vārdiem sakot – kad ielādē munīciju, tad jātur īkšķi, ka tā izšaus vai ka tā uzsprāgs, kad piezemēsies.»
Ukraina un ASV ziņo, ka Irāna piegādājusi lidrobotus Krievijai. Lielbritānijas pārstāve ANO Barbara Vūdvarda (Barbara Woodward) sacīja, ka Maskava arī cenšas no Teherānas iegūt simtiem ballistisko raķešu, pretī solot nepieredzētu militāro un tehnisko palīdzību. Viņa norādīja, ka Lielbritānija ir pārliecināta – Krievija meklē iespējas iegūt ieročus no Ziemeļkorejas un citām valstīm, pret kurām vērstas bargas sankcijas.
Decembra sākumā Irāna atzina, ka piegādājusi Maskavai lidrobotus, bet tas esot noticis vēl pirms iebrukuma Ukrainā. Krievija noliedz, ka uzbrukumiem Ukrainā lieto Irānas lidrobotus vai ka Ziemeļkoreja tai piegādātu ieročus.
Lasiet arī: Karš Ukrainā: izdarīts trieciens pa Vāgnera grupas mītni
