ASV pārstāvji, Parīzē tiekoties ar Labās gribas koalīcijas dalībniekiem, solījušies sniegt Ukrainai drošības garantijas, kurās būtu iekļauta arī saistoša apņemšanās atbalstīt Kijivu, ja Krievija uzbruktu atkārtoti, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
6.janvārī uz tikšanos Parīzē bija pulcējušies Labās gribas koalīcijas, ko pamatā veido Eiropas valstis, līderi, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tiks panākta miera līguma noslēgšana. Atšķirībā no citām koalīcijas sapulcēm, šo apmeklēja arī ASV sūtņi Stīvs Vitkofs (Stev Witkoff) un Džareds Kušners (Jared Kushner), kā arī ASV vadošais ģenerālis Eiropā Alekss Grinkevičs (Alexus Grynkewich), kurš dienu iepriekš apsprieda drošības garantiju nianses ar Eiropas armiju vadītājiem.
Vitkofs, kurš vadījis arī sarunas ar Krieviju, sacīja, ka ASV presidents Donalds Tramps (Donald Tramp) stingri balstoties uz drošības protokoliem. Kopīgajā preses konferencē ar Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Ukrainas līderiem Vitkofs uzsvēra, ka šādi protokoli paredzēti, lai novērstu turpmākos uzbrukumus, un, ja uzbrukums tomēr notiek, tad sabiedrotie iesaistās aizstāvībā.
Kušners savukārt sacīja, ka tad, ja izdosies panākt vienošanos, ukraiņiem ir jāzina, ka viņi ir drošībā, valstij ir pamatīga aizsardzība un ir reāli drošības mehānismi, kas nepieļaus situācijas atkārtošanos.
Labās gribas koalīcijas paziņojumā arī sacīts, ka sabiedrotie piedalīsies ASV vadītā pamiera novērošanā un pārbaudē.
Amatpersonas informēja, ka tas notiks ar lidrobotu, sensoru un satelītu palīdzību, nevis karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis saziņas lietotnē “Telegram” pēc tikšanās Parīzē sacīja, ka panāktās vienošanās parāda, cik nopietni Eiropa ir gatava strādāt patiesas drošības labā. Viņš gan piebilda, ka joprojām ir jālemj, kā darbosies uzraudzība, un kā tiks atbalstīta Ukrainas armija. Zelenskis arī pateicās ASV par gatavību atbalstīt drošību, un piebilda, ka Ukrainas delegācija turpinās sarunas 7.janvārī.
Sarunas par nu jau teju četrus gadus ilgā Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu no jauna atsākās novembrī, kad tika nopludināts ASV veidots miera plāns, kurš tika uzskatīts par izteikti labvēlīgu krieviem. Tas ir vairākkārt pārstrādāts, tomēr Maskava nav izrādījusi nekādu interesi atteikties no savām prasībām. Tāpat nav nekādu pazīmju tam, ka Maskava būtu gatava vienoties par mieru ar tādām drošības garantijām, kādas tās redz Ukrainas sabiedrotie. Krievija iepriekš noraidījusi iespēju, ka Ukrainas teritorijā varētu izvietot NATO karavīrus.
Lasiet arī: Trampa panākums Venecuēlā – pamatīgs trieciens Putina ego