ASV ir apturējusi izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, trešdien, 5.martā, paziņoja CIP direktors Džons Ratklifs (John Ratcliffe), izdarot spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai tas sadarbotos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) miera sarunu sākšanā ar Krieviju, norādot uz Trampa gatavību īstenot cietsirdīgu politiku pret sabiedroto, viņam pārorientējoties uz pielaidīgāku attieksmi pret Maskavu, ziņo “Reuters“.
Šāds paziņojums seko pēc asās Trampa un Zelenska diskusijas Ovālajā kabinetā un pēc tam, kad šonedēļ tika pārtraukta militārās palīdzības sniegšana Kijivai, kas varētu maksāt cilvēku dzīvības, kaitējot Ukrainas spējai aizsargāties pret Krievijas raķešu triecieniem.
Šķiet, ka spiediens ir nostrādājis, jo Tramps otrdienas uzrunā ASV Kongresam sacīja, ka ir saņēmis vēstuli no Zelenska, kurā Ukrainas līderis pauda gatavību sēsties pie sarunu galda. Tramps piebilda, ka viņš ir “nopietni diskutējis ar Krieviju” un saņēmis spēcīgus signālus, ka tā ir gatava mieram.
“Es domāju, ka militārajā frontē un izlūkošanas frontē, manuprāt, pauze beigsies,” Ratklifs sacīja “Fox Business Network”.
“Es domāju, mēs strādāsim plecu pie pleca ar Ukrainu, jo mums ir jāturpina atvairīt tur notiekošo agresiju, un vienlaikus jāpanāk, lai pasaule būtu labākā situācijā, lai šīs miera sarunas varētu virzīties uz priekšu,” viņš sacīja.
Kāds avots, kas ir pazīstams ar situāciju, runājot anonīmi, sacīja, ka Trampa administrācija ir apturējusi “visu”, tostarp mērķēšanas datus, ko Ukraina ir izmantojusi, lai uzbruktu Krievijas mērķiem.
Otrs avots sacīja, ka izlūkdatu apmaiņa ir tikai “daļēji” pārtraukta, bet sīkākus datus nevarēja sniegt.
Vairāki demokrāti kritizēja izlūkdatu nodošanas pārtraukšanu. Senāta Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja vietnieks senators Marks Vorners (Mark Warner) sacīja, ka šis “nepārdomātais lēmums” liecina, ka Tramps ir nodevis Amerikas varu Krievijai.
“Izteikšos skaidri: izlūkdatu atbalsta pārtraukšana mūsu Ukrainas partneriem maksās dzīvības,” viņš sacīja paziņojumā.
Trešdienas vēlu vakarā Krievijas raķete trāpīja viesnīcai Ukrainas centrālajā pilsētā Krivijrihā, nogalinot divus cilvēkus un ievainojot septiņus, paziņoja ārkārtas situāciju amatpersonas.
ASV ir sniegušas Ukrainai izšķirošu izlūkinformāciju cīņai pret Krievijas spēkiem, tostarp informāciju, kas palīdzēja novērst Krievijas prezidenta Vladimira Putina centienus sagrābt Kijivu 2022.gada februārī, kad sākās pilna mēroga iebrukums.
Taču nepilnu divu mēnešu laikā, kopš Tramps stājies amatā, viņš ir mainījis ASV politiku, apstulbinot un atsvešinot Eiropas sabiedrotos un radot bažas par NATO alianses nākotni.
Daži eksperti norādīja, ka ASV izlūkdatu apmaiņas pārtraukšana kaitēs Ukrainas spējai uzbrukt Krievijas spēkiem un aizsargāties.
“Diemžēl mūsu paļaušanās šajā jomā ir diezgan nopietna,” sacīja Ukrainas Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta pētnieks Nikolajs Beļeskovs.
BNN jau ziņoja, ka, neskatoties uz militāras palīdzības pārtraukšanu, ASV un Ukrainas sadarbība neapstājas. Zelenskis trešdien sacīja, ka ir panākts “pozitīvs progress” un abu valstu amatpersonas drīzumā varētu atkal tikties. Baltais nams paziņoja, ka tas pārskata finansējuma pārtraukšanu Ukrainai un ka sarunas starp abām valstīm par minerālu vienošanos turpinās.
Trešdien augsta ranga administrācijas amatpersona sacīja, ka parakstīšana gaidāma drīzumā un ka tā būs pirmais solis ilgākās sarunās starp Ukrainu, Vašingtonu un Krieviju par kara izbeigšanu.
Ukrainas vēstniecība Vašingtonā un Ukrainas Ārlietu ministrija uzreiz neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus.
Lasiet arī: Neskatoties uz apturēto militāro palīdzību, ASV un Ukraina gatavo jaunas sarunas
Lasiet arī: Tramps saka, ka Ukraina ir gatava sarunām, bet Krievija – mieram
